Nils Sakss Konstantinovs: Piebilde fotogrāfes – diskriminatores sakarā

Nils Sakss

Īsa piebilde fotogrāfes-diskriminatores skandāla sakarā. Galvenokārt tādēļ, ka tas skar teoloģijas tēmu un esmu akadēmiski izglītots teologs. Šķiet, tieši šī puse drusku pietrūkst kopējā juridiski-politiski-tiesiski iegrieztajā diskusijā.

Es tiešām jūtu līdzi fotogrāfei. Manuprāt, viņa vienkārši un no sirds gribēja darīt labi. Viņa bija gatava uzņemties risku un nosodījumu savas ticības dēļ. Mūsdienu sabiedrībā, kur tikai 5% sevi par kristiešiem skaitošie jēdz vispār svētdienā līdz baznīcai aizvilkties, tas ir tiešām novērtējami. Ticības un pārliecības lietās mums visiem ir no viņas ko mācīties. Un jā – kristietim viņa ticība vienmēr stāvēs augstāk par jebkādas valsts likumiem. Galu galā, valstis nāk un iet, bet mēs šeit esam svētceļnieki virzienā uz mūžīgo. Tādēļ apelēt pie juridiskām normām šajā gadījumā var, bet no teoloģiskā viedokļa kristiešiem tas nebūs īpaši saistoši. Ja juridiskā norma iet pretrunā kristīgajai normai, tad kristietim ir pienākums nostāties ticības pusē. Reizēm tādi disidenti kļūst par svētajiem mocekļiem. Un uz mocekļiem turas visa kristīgā baznīca. Roma nav aizmirsta un mūsu sentēviem mūžīgā slava! Skaidrs.

Cits jautājums: vai ir kristīgi atteikties apkalpot ģimeni, kas nav piederīga tavai konkrētajai baznīcai vai ticībai? Teoloģiski raugoties – pilnīgi noteikti nē. Un tādēļ pret fotogrāfi vajadzētu būt līdzjūtīgiem, jo viņa jau gribēja labu, bet – apustuļa Pāvila vārdiem runājot – sanāca viss pakaļā kā vienmēr. Un te pie vainas ir slikta izglītība un slikti saprasta ticība, nevis slikts cilvēks.

Fotogrāfe atsaucas uz sekošanu Jēzum. Tas ir pilnīgi vietā. Kā jau nosaukums rāda, kristieši ir tie, kas savās dzīvēs un darbos atdarina (nu, vismaz mēģina atdarināt) Jēzu. Bet Jēzus, kā reiz, savus “dziedināšanas pakalpojumus” sniedza ne jau ortdoksāli precīzajiem jūdiem. Starp viņa pakalpojumu saņēmējiem bija gan maukas, gan ateisti, gan izvirtuļi, gan romiešu virsnieka puisis, gan spitālīgie un riebīgie, gan vienkārši ne ar ko īpaši neievērojamie. Ne jau visi no viņiem, saņēmuši apgaismību, nožēloja savas kļūdas un kļuva par kārtīgiem kristiešiem. Lielākā daļa, tā teikt, paēda zivis, sakravāja mantiņas un aizgāja pat paldies Jēzum nepateikuši. Un izskatās, ka viņš neko daudz vairāk arī negaidīja. Jo ar ko tad mēs būtu atšķirīgi no pārējās masas, ja darītu kā viņi – dotu un gaidītu pretim, būtu labi pret tiem, kas ir labi pret mums. Tā jau visi prot darīt.
Jēzus piemērs rāda drusku kaut ko citu, kā fotogrāfes demonstrētais. Ja palasa Bībeli, tur to var diezgan labi redzēt. Protams, tur arī rakstīts, ka vajag rūpīgi izvēlēties draugus un uzvesties atbilstoši. Tātad šajā gadījumā fotogrāfei nebūtu bijis kristīgi pēc sesijas ar lesbiešu pāri doties izlādēties klubā Golden vai uztetovēt sev uz pleca varavīksnes karogu. Bet tas arī aptuveni viss, kas no teoloģiskā viedokļa konkrētajā situācijā varētu būt diskutabls.

Kristieši ir aicināti būt par gaismu un sāli savā sabiedrībā, valstī, kopienā, ģimenē vai kur nu gadījies šajā dzīvē tikt iemestiem. Ar savu darbu, personību, gudrību, mākslu, prasmēm, zināšanām vai vienkārši dzīves piemēru vispirms palīdzēt, kur vajag. Un tad, iespējams, būt par iedvesmu arī kādam citam paskatīties tajā virzienā, kas sniedzas pāri ikdienas realitātes likumiem, feisbuka lentes vieglā garīguma padomiem, birokrātijas normām, cilvēku stereotipiem un diemžēl arī daudzu baznīcu torņiem. Viss pārējais, teoloģiski runājot, ir muļķības.

ps.
Scenārijs 1. Pie fotogrāfes atnāk lesbiešu pāris nobildēt savu bērniņu. Kristīgā fotogrāfe ir laipna, jūtīga, sirsnīga – no viņas staro siltums un sapratne. Vienā brīdī viņa arī apjautājas, vai bērniņš ir kristīts. Mammas, lai arī pašas nav baznīcā gājējas, tomēr nodomā – varbūt tas nebūtu par sliktu, tradīcijas tomēr, kultūrslānis un arī fotogrāfijas skaistas sanāktu. Fotogrāfe viņas uzaicina atnākt svētdien, paklausīties baznīcas dziedājumus un pie reizes uzzināt, kā varētu bērnam sarīkot jaukas kristības. Un arī pašas mammas ko vairāk uzzinātu par baznīcu.
Scenārijs 2. Pie fotogrāfes atnāk lesbiešu pāris nobildēt savu bērniņu. Kristīgā fotogrāfe viņas atšuj, jo esot lesbietes un baznīcā tādas negaidot. Tās esot viņas cilvēktiesības – neapkalpot grēcīgos. Jēzus tā esot teicis.

Autors: Nils Sakss Konstantinovs

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

7 Komentāri on "Nils Sakss Konstantinovs: Piebilde fotogrāfes – diskriminatores sakarā"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
darbiniece
darbiniece

Vienkārši vajag būt liekulim ar dubulto morāli, vajag sadomāt iemeslus, kā dara visi godīgi pilsoņi. :)

Guntis
Guntis

“Cits jautājums: vai ir kristīgi atteikties apkalpot ģimeni, kas nav piederīga tavai konkrētajai baznīcai vai ticībai?”
Ne jau par par piederību konkrētai baznīcai ir runa, Saksa kungs, bet gan par reliģiskajiem principiem,
Vismaz to nu gan vajadzētu saprast…

.,,,
.,,,

Atkal Sakss murgo par sev svešām lietām. :D

wpDiscuz