Mīlīgie video ar suni un mazu bērnu – mīts! Rotaļu cena var būt mazuļa dzīvība

suņi

Sociālie tīkli ir pārpludināti ar foto un video, kuros tuvinieki sajūsmināti priecājas par mazuļa un ģimenes suņa komunikāciju. Kucēns aizmidzis blakus bērnam ratiņos, suns sajūsmināti laiza bērna sejiņu, mazais cilvēciņš rausta, biksta un dīda suni. Taču vai patiešām tas ir tik mīļi un nevainīgi, cik izskatās?

Izdevums Diena brīdina: tas ir mīts, ka suns dievina mazuli, kurš viņa vecākiem ir visjaukākais, vismīļākais. Ik mirkli var notikt traģēdija, kuras iznākums var būt letāls.

Kas šajos sirsnīgajos video ir patiešām greizs? Saimnieki vēlas parādīt, cik ļoti viņu četrkājainais draugs mīl bērnu. Taču parasti suņa acu skatiens rāda ko citu – viņš nav sajūsmā, bet, pakļaujoties saimniekam, pacietīgi piecieš bērna klātbūtni. Izkropļotās sejas, kas ārstiem jāglābj, vai zārks, kurā guļ dzīvnieku nogalinātais upuris, ētisku apsvērumu dēļ netiek rādīti, bet par notikušo traģēdiju čukstus dalās draugu un paziņu lokā, notikumus ceļ gaismā masu mediji. Taču nelaimi varēja novērst, ja tikai būtu bijusi saprašana, zināšanas. Nezinu, kam vēl ir jānotiek, lai mūsu sabiedrībā kaut kas mainītos uz labo pusi.

Pēc traģēdijām vienmēr tiek meklēts vainīgais. Taču skaidrs, ka atbildīgi par notikušo vienmēr būsim mēs – pieaugušie, nevis bērns vai suns. Katram jāsāk pašam ar sevi, norāda Dienas izvaicātā veterinārārste. Ar savas ģimenes situācijas izvērtēšanu, godīgi uzdodot sev jautājumu – vai tiešām es ikdienā daru visu iespējamo, lai manā ģimenē nenotiktu kaut kas tamlīdzīgs? Suns pakļaujas stiprākajam un veiklākajam. Mazs bērns nav ne stiprs, ne veikls.Tas ir mīts, ka suns dievina mazuli, kurš viņa vecākiem ir visjaukākais, vismīļākais.

Suņa uztverē mazs bērns ir nezināms dzīvnieks, kuram ir nepazīstama smarža un kurš raida sunim neskaidrus un satraucošus signālus. Skriešana, klaigāšana, trokšņošana, straujas kustības ir normāla bērna uzvedība, bet sunim tā var likties pat apdraudoša, un dzīvnieks var pieņemt lēmumu bērnu pārmācīt.

Fakti par suņa kodieniem un agresiju ir ļoti satraucoši. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ar dažādiem dzīvnieku kodumiem gadā vidēji nonāk vairāk nekā 1000 bērnu.

Agresīvs var būt jebkāda lieluma suns, bīstamāki ir vidēja un liela auguma suņi; visbiežāk tiek sakosta bērna seja un rokas; jo mazāks bērns, jo lielāks iekošanas risks; vairums suņu īpašnieku zināja, ka suns varētu kost, bet nedarīja neko, lai kodienu novērstu; uzbrūkot bīstamākas ir tās šķirnes, kurām ir augsts sāpju slieksnis un ģenētiski noteikta spēja konflikta situācijā uzbrukt, nevis atkāpties (cīņas suņi, sargsuņi, policijas suņi, terjeri).

 

Suņa mīlīgums ir māņi

Vairākos ārzemju  zinātnieku pētījumos noskaidrots, ka 80% suņu saimnieku, tajā skaitā bērnu vecāki, radi vai tuvi draugi, neatpazīst savu suņu satraukuma un agresijas signālus. Klātesošie priecājas par it kā jauko komunikāciju un suņa neizmērojamo pacietību izturēt, ka bērns dzīvnieku rauj aiz ausīm, sper viņam ar kāju vai pat kāpj dzīvniekam uz galvas. Zinoši cilvēki šādus video skatās, izmisuma mākti, un atviegloti nopūšas, ja “pasākums” beidzas ar suņa un bērna nošķiršanu, nevis ar bērnam norautu skalpu.

Saimnieka kontrole pār suni var būt ļoti ietekmīga, un viņa tuvumā dzīvnieks visas bērna vardarbīgās rīcības ir gatavs stoiski paciest. Taču bez saimnieka klātbūtnes un kontroles situācija visdrīzāk būs krasi atšķirīga. Bērns, kas saimnieka klātbūtnē suni riktīgi apcēlis, nespēj saprast, ka, dzīvniekam paliekot vienam ar mazuli, suņa uzvedība var krasi mainīties, vēsta Diena.lv.

Cilvēks nesaprot, cik dziļi sunī sakņojas pašaizsardzības instinkti. Tie ir iedzimti, un no tiem dzīvnieku nav iespējams atradināt ne ar labu, ne ļaunu.

 

Cilvēks nevar prognozēt, kādu situāciju suns uztvers kā sev potenciāli bīstamu

Diena uzsver, ka suns bez iemesla uzbrūk ļoti reti. Ir iesakņojies mīts, ka suns labiem cilvēkiem nekož vai kož tikai tiem, kas baidās utt. Tās ir muļķības, norāda veterinārste. Suns, kas nolēmis kost, iekodīs tik un tā, vienalga, vai jūs esat labs vai slikts, baidāties vai ne. Vienīgais, kas var pasargāt, ir cilvēka un suņa attiecību pilnīga kontrole un zināšanas par suņa agresijas cēloņiem, kā arī suņa doto signālu atpazīšana un respektēšana. Cilvēks tiek sakosts, ja neizprot suņa uzvedības iemeslus un ignorē brīdinājuma signālus. Lai gan sakostais cilvēks uzskata, ka suns kodis bez iemesla, dzīvniekam iemesls noteikti ir bijis.

 

Kāda ir jūsu pieredze šajā jautājumā? Rakstiet komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Diena

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz