Šodien, 29. augustā, dzimšanas dienu svinētu neordinārais amerikāņu dziedātājs, par popa karali dēvētais Maikls Džeksons. Gan pelts, gan cildināts kā dzīves laikā, tā pēc nāves, viņš nenoliedzami paliks ļaužu atmiņā kā sava laikmeta leģenda.
Spoži ārišķīgs, bet dvēselē trausls – par to liecina Maikla Džeksona dzīves uzskati.
Esmu tāds pats, kā visi citi. Ja iegriežu pirkstā, tas asiņo.
Man ir viena no ilgākajām muzikālajām karjerām pasaulē. Un bezgala lepojos, ka esmu kļuvis par izredzēto, kam tikusi dāvāta neievainojamība.
Jau bērnībā es biju mūzikas veterāns.
Visi, kam lemts kļūt par zvaigzni vēl bērnībā, spiesti izdzīvot vienu un to pašu ciešanu periodu. Kādā brīdī tu piepeši vairs neesi tas mazais, piemīlīgais bērns, kāds biji vēl pavisam nesen. Tu pieaudz, un tas nepatīk tiem, kas tev apkārt. Jo viņi grib, lai tu uz mūžīgiem laikiem paliktu bērns.
Man tēvs bija ģeniāls menedžeris. Bet man gribējās, lai viņš vienkārši ir mans tētis.
Pats labākais mācīšanās veids — vērot, kā strādā lietpratējs.
Es vienmēr esmu vēlējies radīt mūziku, kas iedvesmos un ietekmēs nākamās paaudzes. Patiešām, kurš gan grib būt vienkāršs mirstīgais?
Es nekad neesmu teicis, ka esmu Jēzus. Bet kaut kāda līdzība ar Jēzu Kristu laikam gan man ir. Iespējams, ka es tiku šurp sūtīts, lai nestu labo vēsti ar deju. Tomēr nekāda mesijas kompleksa manī nav.
Ja tie Holivudas iedzīvotāji, kas kaut reizi veikuši plastisko operāciju, visi uzreiz ņemtu un aizbrauktu atvaļinājumā, pilsēta būtu tukša kā izslaucīta.
Jo lielāka slavenība, jo lielāki meli.
Cilvēkiem šķiet, ka pazīst mani. Toties man liekas, ka viņi kļūdās.
Esmu sapņotājs un radošs cilvēks. Dievs mani apveltījis ar dažiem talantiem. Man riebjas šis salīdzinājums, bet es nedaudz līdzinos Disnejam — esmu talantīgs, bet neprotu kārtot lietas.
Man nekad nav bijis bail iziet uz skatuves. Es tur jūtos daudz komfortablāk, nekā kur citur.
Ļaužu pilnā mājā ir visvienkāršāk justies pavisam vientuļam.
Es vienmēr esmu vēlējies mazliet uzmanības.
Ja, ienākot šajā pasaulē, tu jūties mīlēts, un, aizejot no tās, jūties tāpat – tad viss, kas notiks starp šiem diviem notikumiem, ir labojams.
Pats stiprākais pasaulē ir cilvēks un viņa lūgšana.
Ir tik labi būt dzīvam…
2009.gada 25. jūnijā Losandželosā Maikla Džeksona sirds pārstāja pukstēt. Kā secināja mediķi, sirds apstāšanos izraisīja dažādu nomierinošu medikamentu sajaukums, ko mūziķim bija injicējis viņa ārsts.
Lasītāju viedokļi