Madonna par dzīvi

Madonna par dzīvi

Dziedātāja, 56 gadi, Londona

Elviss ir karalis, bet es esmu karaliene. Vai es jums pateicu, ka mana dzimšanas diena sakrīt ar viņa nāves gadadienu? (Madonna dzimusi 1958. gada 16. augustā – red.)

Naudai manā dzīvē nav īpašas nozīmes. Jo vairāk tev ir naudas, jo vairāk problēmu. Slava – tā gan ir kā narkotika . Tā aizpilda tukšumu tevī.

Es nebūšu laimīga, kamēr nebūšu tikpat populāra kā Dievs.

Āriene viļ. Bērnībā es biju uzcītīga skolniece, paraugbērns. Es nekad nestrīdējos ar tēvu, nelietoju narkotikas un nebēgu no stundām. Bet pēc tam, apmēram trīspadsmit gadu vecumā, kā no ķēdes norāvos.

Ko man ir iemācījusi dzīve? Piekāpties. Tas nenozīmē, ka jāizrāda vājums: vienkārši es sapratu, ka var uzspiest cilvēkiem savu gribu, terorizējot tos, bet to pašu var panākt ar daudz smalkākiem līdzekļiem.

Esmu apguvusi vēl vienu mācību: nekādā gadījumā nedrīkst stāstīt presei, ka Argentīnas prezidents ir skatījies uz tava krūštura lencīti. It īpaši tad, ja vēlies atgriezties Argentīnā.

Es joprojām nevaru ciest tā saucamo pareizo dzīvi. Ja no manis kaut ko sagaida, tad tieši to es nevēlos darīt.

Bērnībā es ticēju Dievam — kvēli, kā tic pusaudži. Jēzus man bija kaut kas līdzīgs kinozvaigznei, viņš bija mans galvenais elks. Tagad baznīca ir kļuvusi man par tādu kā glābiņu, tā sniedz man vienotības sajūtu ar cilvēkiem. Es nevaru piekrist tās dogmām un doktrīnām un tomēr piedalīties baznīcas rituālos.

Nevainības zaudēšana? Uz to es skatījos, kā uz ceļu, kas ved pretī karjerai.

Daudziem cilvēkiem tas, ka kļuvu par māti, padarīja mani cienījamu un vairāk pieņemamu. Kā saka, ērtāk lietojamu. No otras puses, es nedomāju, ka līdz ar bērna piedzimšanu zaudēju seksīgumu. Sjūzena Sarandona, Mišela Feifere — viņas taču joprojām ir seksīgas, vai ne? Ja reiz tu esi seksīga, tad esi, neatkarīgi no tā, vai tev jau ir pieci bērni, vai to nav vispār.

Labāk gadu būt par tīģeri, nekā simt gadus dzīvot kā aitai.

Man bija grūti izprast savu tēvu, kamēr man pašai nebija bērnu.

Holivudā ir maz cilvēku, kas lasa grāmatas vienkārši tāpat, nevis lai veidotu pēc tām filmas. Daļēji tāpēc es pārcēlos uz Angliju. Es negribu teikt neko sliktu par Ameriku, bet es tiešām uzskatu, ka angļi ir gudrāki. Turklāt Londonā man ir mierīgāka dzīve. Es dzīvoju Marblearch, te ir tikai arābietes parandžās. Neviens nepievērš man ne mazāko uzmanību.

Ja es no kaut kā baidos, tas parasti nozīmē, ka man tas jāizdara.

Aiz ekstravertu ārējā sabiedriskuma bieži slēpjas biklums. Tā mēdz būt ar vīriešiem: izskatās pēc īsta varoņa, bet iekšēji nav pārliecināts par sevi. Tas atgādina vingrinājumu, kurš jums jāpilda, ja vēlaties mainīties.

Es esmu īsta darbaholiķe un nespēju iedomāt sevi bez darba. Protams, es esmu nolēmusi mainīties, augt un interesēties par dažādām lietām. Tikai nenorimt!

Dvēselē es esmu tā pati skuķe, kura kādreiz pārdeva kafejnīcā virtuļus. Tā pati, kuru padzina no darba par to, ka viņai pēkšņi iešāvās prātā apliet visus apmeklētājus ar ievārījumu — to pašu virtuļu pildījumu.

Kā gan es varēju kļūt par ko citu ar tādu vārdu — Madonna? No manis varēja iznākt vai nu mūķene, vai tas, kas ir iznācis . Citu variantu nebija.

Avots: Esquire

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Madonna par dzīvi"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
yaaawn!
yaaawn!

what?!

wpDiscuz