Labākās augstskolas neatzīst Latvijas vidusskolas diplomu

labākās augstskolas neatzīst LV diplomu

Britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus. Ja jaunietis ir ieguvis tradicionālas vidusskolas diplomu Latvijā un grib studēt Kembridžā vai citās labākajās britu augstskolās, tad atšķirībā no tādiem pašiem citu valstu pretendentiem būs jārēķinās ar atteikumu.

Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti.Tostarp ir Edgars Klētnieks, kurš šogad pabeidza ģimnāziju Cēsīs un nu dodas uz studijām Kembridžā. Taču sarunā pirms izlidošanas secina –  diemžēl britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus.

Latvija ir tā vienīgā valsts Eiropā, vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst Kembridžā, stāsta Kembridžas universitātes students Edgars.

To pašu saka cits Kembridžas students – Jānis Briška. Viņš vidusskolu beidza Jēkabpils un Salas skolās. Līdzīgi kā Edgaram, arī Jāņa veiksmes atslēga bija uzvaras pasaules zinību olimpiādēs. Ja būtu tikai Latvijas parastais diploms – Kembridžā viņus nepieņemtu.

“Ja es būtu Kembridžas universitātes kanclers, es šaubos, vai es to darītu citādāk. Tāpēc, ka tā sprauga starp to, kur sākas universitāte, un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga. Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri,” spriež Jānis.

Latvijas centralizētie eksāmeni ir padarīti pārāk viegli, uzskata studenti. Robi Latvijas skolu programmās – pārāk lieli. “Piemēram, matemātiskā analīze. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Un tā ir patiešām svarīgākā tēma zinātnē,” uzsver Jānis.

Jānis pats laikus sazinājās ar augstskolu, uzzināja par noteikumiem un pēdējā vidusskolas gadā mācījās pats pēc savas programmas. “Būšu atklāts – es divas trešdaļas no priekšmetiem vidusskolā ignorēju. Un to laiku es veltīju tam, kas man būs vajadzīgs manā akadēmiskajā karjerā. Līdz ar to mans veiksmes stāsts vairāk balstās uz to, ka es produktīvi izmantoju laiku,” teica Jānis.

Neesot saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šķēršļus nenovērš vai vismaz laikus neinformē skolēnus par tiem. Tā vietā laiku tērē runās par tikumību, bet naudu – dārgiem pirkumiem.

“Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele – viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām,” piebilst Edgars.

Tikmēr studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām. Labākajā gadījumā mūsējiem nākas tērēt lieku gadu, lai sagatavotos. Daudziem tas ir par dārgu. Tāpēc no sapņa spiesti atteikties pavisam. Bet ministrijā un to pārraugošajā Saeimas komisijā par situāciju rausta plecus.

“Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu komentēt, jo tā man ir jauna ziņa,” atzīst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).

“Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisija nav pietiekami iepazinusies ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?” min Akadēmiskā izglītības centra direktore Baiba Ramiņa.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav gatava atbildēt uz šo jautājumu, jo “ministre šonedēļ ir Korejā, un šis joprojām nav politisks jautājums.”

Tikmēr Kembridžas universitātes mājaslapa turpina ziņot, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai pieteiktos  augstskolā.

“Es zinu, ka tas ir grūti – padarīt eksāmenus grūtākus, jo tad būs sliktāki rezultāti. Arī neapmierināti skolotāji. Bet – lai būtu pārmaiņas labas, ir vismaz kaut kas jāmaina. Un eksāmeni jāpadara grūtāki. Vai arī jāuztaisa duāla eksāmenu sistēma, kas ir arī daudzās valstīs. Ir eksāmeni, piemēram, matemātikā arodskolām vai cilvēkiem, kas grib mākslu, un tad tie cilvēki, kas grib zinātni mācīties vai matemātiku, viņiem ir augstāki eksāmeni,” sprieda Edgars.

Tostarp ministrijā dzirdēts viedoklis, ka Latvijas vidusskolu absolventiem neesot problēmu iestāties lielākajā daļā ārzemju augstskolu, bet attiecībā uz labākajām kaut kas varot sākt mainīties ne ātrāk kā aptuveni pēc diviem gadiem. Tad plānots, piemēram, analītisko matemātiku sākt atkal iekļaut mūsu vidusskolu standarta programmā.

 

Avots: LTV, lsm.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz