Ko noklusē plastikas ķirurgi

ko noklusē plastikas ķirurģi

Sabiedrībā valda viedoklis, ka kosmētiskās operācijas salīdzinājumā ar parastajām operācijām ir fiziski un psiholoģiski vieglāk pārciešamas, jo tās nav obligātas un pēc savas būtības estētiskas. Tomēr plastikas ķirurgi varētu brīdināt, ka tā ir īsta operācija, nevis kaut kāds nieks. Ko vēl viņi noklusē?

“Es trenējos visu nedēļas nogali, lai apgūtu šo procedūru”

Zobārsti, ginekologi, tikko izskolojušies SPA tehniķi — izskatās, ka mūsdienās visi piedāvā izārstēt novecošanos. Nav brīnums: kosmētiskās procedūras ir ienesīgs bizness. Tas ir pievilcīgi ne tikai ārstiem, kuri cer kompensēt nepareizas rīcības izraisītās izmaksas un zemākas kompensācijas no apdrošināšanas kompānijām, bet arī tā dēvētajām medicīniskajām SPA iestādēm, kur procedūru laikā nav pat ārsta.

Tradicionāli tikai četru nozaru ārsti — plastikas ķirurgi, dermatologi, otolaringologi (ausu, deguna un kakla ārsti) un oftalmologi nodarbojas ar lielāko daļu kosmētisko pakalpojumu, sākot ar minimāli invazīvām estētiskām procedūrām, tādām kā botulīna toksīni (kurus pārdod ar preču zīmi Botox). līdz sarežģītākām procedūrām, tādām kā liftings. Papildu ķirurģijas pamatprasmei šie speciālisti gadiem ilgi pilnveido savas zināšanas un iemaņas vienā vai otrā specialitātē.

Turpretī tie, kuri cer piedāvāt nelielas botulīna injekcijas vai, teiksim, krūtsgala uzlabojumus, parasti izvēlas ātrāku apmācību, lai apgūtu kosmētisko procedūru veikšanu.

Patiešām, mazāk formāla apmācība noteikti neliecina par to, ka nepieciešamās prasmes tiek apgūtas sliktāk. Eksperti iesaka patērētājiem meklēt ārstus ar plašu pieredzi, tomēr daži eksperti uztraucas, ka patērētājiem ir grūti atšķirt publicitāti no kvalitātes: „Diemžēl šī ir nozare, kurā bieži vien biznesa dzinējspēks ir radošākais, neatlaidīgākais un seksīgākais mārketings, bet tas varētu arī nebūt ķirurgs ar labāko pieredzi”, teic Deivids B. Sarvers, Pensilvānijas Universitātes Perelmana Medicīnas skolas psiholoģijas profesors.

„Diskomforts? Drīzāk ekstremālas sāpes un asins plūdi”

Pirms adbomenoplastiskās operācijas ārsti brīdināja 49 gadus veco pacienti, ka pēc operācijas viņa izjutīs „diskomfortu”. Realitātē sieviete piedzīvoja intensīvākās sāpes savā mūžā. Lai gan pēc trim gadiem viņa jutās laimīga par sasniegto rezultātu, joprojām dreb kā apšu lapa, atceroties periodu pēc operācijas. Neraugoties uz regulārām divu pretsāpju medikamentu un ibuprofēna devām, “man klājās nožēlojami”, viņa saka. Asins sūcās ārā pa divām pagaidu noteces caurulēm, kuras karājās no starpribu iegriezumiem. Pēc tam, kad spēcīgākās sāpes bija pārgājušas, sākās tūska. Viņas ārsts bija solījis, ka pampums būs neliels. Tā vietā viņai bija masīvi pietūkumi, kas turpinājās vairākus mēnešus. Aizmirstiet par pieguļošiem džinsiem — divus mēnešus pēc operācijas sievietei nederēja parastā griezuma bikses, ko viņa bija valkājusi pirms operācijas. Paciente bija lūgusi divu nedēļu atvaļinājumu darbā, bet beigās viņai nācās izmantot trīs ar pusi brīvas nedēļas, un arī tad viņa atgriezās darbā pietūkusi un slima.

Džeks Fišers, Amerikas Estētiskās plastiskās ķirurģijas biedrības prezidents un praktizējošs plastiskais ķirurgs no Nešvilas saka, ka pēc plastiskām operācijām seko nepārtraukta veseļošanās un daži pacienti cieš šā procesa gaitā. Viņš teic, ka abdomenoplastiskās operācijas rada vienu no lielākiem diskomfortiem, jo tajās tiek izdarītas garas incīzijas (atvēršanas) un veikts plašs muskuļu atjaunošanas un savilkšanas darbs. No visām abdomenoplastiskajām operācijām parasti vissmagākās ir tās, kuras veiktas, lai likvidētu ādas pārpalikumu pēc ekstremāla svara zuduma (pretēji pēcdzemdību operācijām). Šīs pacientes operācijas mērķis bija ādas pārpalikuma noņemšana pēc 40 kilogramu svara zaudēšanas.

Skopais maksā divreiz

Sociālajos tīklos kā konfektes tiek dalītas atlaides kosmētiskajām procedūrām. Ir ļoti viegli tikt ievilktam dziņā pēc lēta botoksa. Tomēr kosmētiskās procedūras, sākot ar sejas pildījumiem un beidzot ar liftingu, nav preces, kuru vērtība atkarīga no to pārdevēja, brīdina ārsti. “Diviem dažādiem ķirurgiem nav viens un tas pats roku pāris, vienāda pieredze un zināšanas”, saka dr. Fouds Nahejs, Amerikas Estētisko plastisko ķirurgu izdevuma “Aesthetic Surgery Journal” galvenais redaktors un plastiskais ķirurgs ar praksi Atlantā. Pavirši veiktu operāciju komplikācijas var būt gan kosmētiskas (iedomājieties: nekustīgi sejas muskuļi!), gan nāvējošas, kā gadījumos, kad pacienti nomirst pēcoperācijas infekcijas vai citu komplikāciju rezultātā.

Eksperti brīdina, ka pacientiem būtu jāuzmanās arī dodoties uz operācijām ārzemēs. Kamēr abdomenoplastiskā operācija attīstības valstīs izmaksā salīdzinoši daudz lētāk, ietaupījums ātri izgaisīs, rodoties komplikācijām. Kanzasas plastiskais ķirurgs dr. Ēriks Svansons stāsta, ka viņš ārstē pacientus, kuriem ir bijusi mazāk nekā optimāla operāciju pieredze ārzemēs. Pēc ārzemēs veiktām abdomenoplastiskām operācijām viņam ir nācies labot, piemēram, nabas rētu vai pat veikt atkārtotu operāciju. Svansons nenoliedz, ka ārzemēs ir ļoti daudz pieredzējušu ķirurgu, kas daļēji ir mācījušies Mehiko, bet dažās valstīs ārstu iemaņas stipri variē un arī likumi nav pietiekami stingri. “Tas nav tas pats, kas doties lētā kruīza ceļojumā, kura laikā jūs neriskējiet ar dzīvību,” teic Svansons.

“Ilgtermiņa sekas? Neko nezinu.”

Plastikas ķirurgi vairāk nekā citi speciālisti ir pakļauti spiedienam un savstarpējai konkurencei. Vienkāršākais veids, ka šajā cīņā uzvarēt, ir piedāvāt jaunāko tehnoloģiju. Ārsti dažreiz izmēģina jaunās tehnoloģijas, vēl pirms kļūst zināmi to pielietošanas ilgtermiņa efekti. Tāda ir arī, piemēram, kosmētiskā vaginālā “atjaunošanas” operācija, kas dažās aprindās ir populāra, par spīti vecmāšu, ginekologu un citu paustajām bažām par tās ilgtermiņa drošumu un apšaubāmo ētiskumu.

Pat gadījumos, kad procedūra nav ne jauna, ne pretrunīga, nav pieejams pietiekami daudz informācijas par ilgtermiņa rezultātiem. Topošajam pacientam vienīgi atliek veikt pētījumu internetā, un viņš mājaslapās, kā piemēram RealSelf.com, atrod puskailu cilvēku attēlus un pacientu, kuriem ir jau veikta šī operācija, atsauksmes, bet lielākā daļa ziņu koncentrējas uz īstermiņa sekām. Mazāk pacientu dalās pieredzē desmit gadus pēc operācijas. Savukārt ārsti bieži vien nepublisko attēlus, kuros redzami pacienti vairākus gadus pēc operācijas.

“Visi apgalvo, ka viņu tehnoloģijas sniegs visilgāko rezultātu”, saka Nicola Folene, 38 gadus veca trīs bērnu māte (ieskaitot dvīņu pāri). Viņa stāsta, ka esot runājusi ar vismaz septiņiem ķirurgiem, pirms izvēlējusies vienu, — daļēji vadoties pēc to komunikācijas prasmes — abdomenoplastiskajai operācijai un krūts pacelšanai, kas izlaboja arī dzemdību radīto diastesis recti (vēdera muskuļu atdalīšanos).

“Es pelnu uz citu ķirurgu kļūdu rēķina”

Dr. Sems Rizks, plastiskais ķirurgs no Ņujorkas, stāsta, ka vienam no trim viņa rinoplastijas pacientiem jau ir bijusi deguna operācija. Izplatītākās problēmas, ar kurām viņš saskaras, ir “sarauti tiltiņi”, pārāk ierobežotas nāsis un saspiesti deguna gali. Pavirši veiktu deguna operāciju skaits, kuru sekas viņam nākas labot, pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā ir pieaudzis, jo operācijas veic aizvien vairāk ārstu, kuriem nav pietiekamas pieredzes, viņš atzīst.

Atkārtota rinoplastiskā operācija ir sarežģītāka par sākotnējo un prasa divas vai trīs reizes vairāk laika, kā arī maksā par 50 % līdz 100 % vairāk, atkarībā no tā, kas jādara. Ādas ārsts Deivids MakDeniels no Virdžinijbīčas teic, ka patērē daudz vairāk laika, labojot citu kļūdas ar lāzeriem un injekcijām, nekā pirms dažiem gadiem.

“Jūs izskatāties lieliski, bet jūsu vīram gan šis tas ir jāmaina.”

Svansons stāsta, ka vīrieši parasti ierodas pie viņa saņemt liftinga procedūru aptuveni 65 gadu vecumā, savukārt sievietes nāk par 10 gadiem agrāk — 55 gadu vecumā. “Mūsu sabiedrībā ir atšķirīga tolerance pret krunkām,” uzskata Svansons. Vīriešiem tiek teikts, ka viņi izskatās izcili ar vārnas kājiņām ap acīm, bet sievietes – ka viņas izskatās vecas. Svansons saka, ka pavērsiena punkts vīriešiem ir viņu vēlme tikt vaļā no “tītara sekstes”.

Lai gan, piemēram,  Amerikā vīriešu īpatsvars kosmētisko pacientu vidū ir tikai 9 %, arvien vairāk stiprā dzimuma pārstāvju pakļauj sevi nelieliem kosmētiskiem „remontdarbiem”. Īpaši ir palielinājusies mazāk invazīvo procedūru popularitāte, botulīna injekciju skaitam šajā laika periodā pieaugot. Daži vīrieši saņem injekcijas, lai izskatītos jaunāki darbā, citi — lai neatpaliktu no savām draudzenēm, stāsta plastikas ķirurgi un dermatologi.

”Protams, es varu pagriezt pulksteni atpakaļ, bet tas turpinās tikšķēt”

Tas, ka jūs esat izdevusi milzu naudu par liftingu, vēl nenozīmē, ka jūs esat iegādājusies skaistumu uz mūžu. Pat visprasmīgāk veikts darbs pēc desmit vai vairāk gadiem prasīs jaunas korekcijas. Dažkārt ir nepieciešams papildu pildījumus (savienojumi, kurus injicē ādā zem krunku līnijām) vai maza operācija, lai savilktu kopā to, kas paguvis nokārties, citu reizi jāatkārto jau veiktā procedūra. Liftings parasti kalpo 8 līdz 10 gadus, saka Atlantas ķirurgs Nahejs. Precīzi rezultāti ir atkarīgi no pacienta ādas stāvokļa: no tā, cik rūpīgi cilvēks kopj ādu, piemēram, izvairoties no tiešiem saules stariem un uzturot stabilu, veselīgu svaru, un, protams, no ķirurga pieredzes. Jebkuras sejas apakšējā daļā veiktās plastiskās operācijas rezultāts saglabāsies īsāku laiku, nekā sejas augšdaļā veiktā procedūra, jo sejas apakšējā daļa ir svaigāka un tajā ir mazāk kaulu, no kuriem var nokārties elastību zaudējusī āda. “Vaigi ir pirmie, kas atgriežas,” teic Nahejs.

Prātīgāk būtu iztērēt naudu par labu terapeit”

Kosmētiskās operācijas nepadara jūs traku, bet pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas tās veikuši, kā vīriešiem, tā sievietēm, ir lielāka iespējamība saskarties ar psiholoģiskām problēmām. Vairāki šā gadsimta sākumā veikti pētījumi pierāda, ka sievietes, kuras saņēmušas krūts implantus, ir divas līdz trīs reizes vairāk tendētas uz pašnāvību, nekā demogrāfiski līdzīgas sievietes bez kosmētiskiem implantiem. Un 20 % pacientu, kuri vēlējās veikt kosmētiskās procedūras, saņēma kādus psihiatrijas jomas medikamentus (pret 9 % no visiem iedzīvotājiem), tajā skaitā antidepresantus vai medikamentus pret noskaņojuma svārstībām.

Raksturīgi, ka, pēc Pensilvānijas universitātes datiem, līdz pat 15 % kosmētisko pacientu cieš no “ķermeņa deformācijas traucējumiem” (no visa iedzīvotāju skaita tādu ir no 1 % līdz 2 %). Traucējumiem ir raksturīgas uzmācīgas un pārspīlētas rūpes par savu ārieni. Tas varētu izklausīties pēc ērtas diagnozes sabiedrībā, kas pārņemta ar rūpēm par skaistumu, taču tas ir ļoti reāls un bīstams stāvoklis. “Ekstremālos gadījumos cilvēki neiet ārā no mājām, tik ļoti viņiem rūp savs izskats”, saka Sarvers. Slimnieki meklē plastiskās operācijas iespējas, cerot, ka tā izmainīs viņu dzīvi, bet, kad tas nenotiek, viņi var nodarīt sev ļaunu vai arī iesūdzēt tiesā ķirurgu, stāsta Sarvers. Katrs sevi cienošs plastiskais ķirurgs uzdos pacientiem jautājumus par viņu motīviem veikt operāciju, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pacientus pie garīgās veselības profesionāļiem. Tomēr pagaidām vēl nav standartizētu “ķermeņa deformācijas traucējumu” diagnosticēšanas instrumentu.

”Protams, es esmu sertificēts, tikai kāda tam nozīme”

Sertificēts plastiskais ķirurgs varētu būt pareizā izvēle, vai ne? Ne vienmēr. Tā kā jebkurš ārsts var likumīgi veikt jebkuru kosmētisko procedūru, nesaņemot nekādu specifisku sertifikātu, un sertifikācijas padomes ir pašregulējošas iestādes, daudzi sertifikāti nav iespaidīgi. Amerikas Lāzerķirurģijas padome, piemēram, sertificē māsas, veterinārārstus un mutes dobuma ķirurgus lāzerķirurģijā pēc mājās izpildāmiem rakstiskiem eksāmeniem un interneta video konferencēm. „Pateikt tikai to, ka esat sertificēts, nav pietiekami,” saka Nahejs. “Pajautājiet viņiem, kas izdevis sertifikātu”.

”Tie, kuriem operācija ir visvairāk nepieciešama, saņem no tās vismazāk labuma”

Lielāka daļa cilvēku pievēršas plastiskajai ķirurģijai, jūtot, ka vecums ir klāt un nekas cits nepalīdzēs tikt vaļā no neglīta izliekuma vai krunkas. Tomēr plastiskās ķirurģijas mazais netīrais noslēpums ir tas, ka pie tik liela procedūru skaita ir tā: jo vairāk tā jums ir nepieciešama, jo mazāku rezultātu jūs varat sagaidīt.

Cilvēkiem, kuriem ir bojāta āda, un tas ar vecumu notiek aizvien biežāk, var rasties nopietnas komplikācijas. Līdz ar svara palielināšanos izstiepta āda, piemēram, zaudē elastību. Pēc tauku nosūkšanas āda var arī neatgriezties savā vietā, bet atsūkšanas vietā nokarāties kā priekšauts. Tā kā smēķētājiem ir vāja asins cirkulācija epidermā, viņu āda pēc operācijas var atmirt. Rezultātā mēnešiem ilgi var saglabāties neglītas rētas un, iespējams, ir vajadzīga pat papildu operācija. Saules staros bojātas ādas liftings nekalpos ilgi un var radīt vēl izteiktākas rētas. Tāpat cilvēki, kuri cer uz krasu svara samazināšanos pēc tauku nosūkšanas, meklē nepareizajā vietā: pēc ķirurgu teiktā, tauku nosūkšanai ir nozīme noteiktas ķermeņa daļas formas uzlabošanai līdz ar diētu un fiziskiem vingrinājumiem.

Tas ir nežēlīgi, bet cilvēkiem, kuriem kosmētiskā ķirurģija ir nepieciešama vismazāk, — parasti tie ir gados jauni (30—40 gadu veci) pacienti, kas vēlas nelielus uzlabojamus šur un tur — rezultāti ir vislabākie. Un vēl — lai gan plastikas ķirurgi dažkārt noniecina dzīvesveida lomu, aizvien pieaugošais pierādījumu daudzums vedina uz domām, ka vispārējais veselības stāvoklis un ārējais izskats ir savstarpēji saistītas lietas.

 

Avots: Metro

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz