Kima Beisingere par dzīvi

kima beisingere

Kinodīva Kima Beisingere dzīvo Losandželosā, viņai apritējis 61 gads, taču viņa joprojām valdzina ar savu šarmu un seksapīlu.

Tām, kam dievi dāvā smukus pupus, tie piedevām dod pārbaudījumu pilnu dzīvi.

Esmu pamanījusi, ka, tuvojoties vecumam, cilvēki bieži cenšas atgriezties pie saviem bērnības sapņiem. Es, piemēram, gribēju kļūt par rakstnieci.
Arī par dziedātāju. Bet pagaidām turpinu filmēties kino, tātad vecums vēl ir diezgan tālu.

Pat tad, ja es spētu kaut ko mainīt savā pagātnē, es to nedarītu. Atgriezties atpakaļ un kaut ko pārtaisīt vēlas tikai vāji cilvēki. Bet es — pat ņemot vērā visu slikto, kas ar mani ir noticis, — esmu laimīgākā sieviete pasaulē. Tā ka, ja ieraudzīšu laika mašīnu, es vienkārši paiešu tai garām.

Ticiet man, pēc visiem šiem gadiem, ko esmu nostrādājusi Holivudā, es joprojām nepazīstu pat pusi producentu.

Nokļūstot kino biznesā,  tu zaudē anonimitāti, tāpat kā zaudē ar hēliju pildītu gaisa balonu, ja pārplīst diegs, aiz kura tu to turi.

Pasaule, kurā es strādāju, ir ļoti dīvaina, un vārdu „uzticēšanās” šeit svītro pat no vārdnīcām.

Bleiks Edvards (amerikāņu režisors, „Rozā panteras” filmu sēriju autors – red.) iemācīja man kādu svarīgu lietu: smieklīgi paslīdēt uz banāna mizas ir daudz grūtāk nekā pārliecinoši ieraudāties dramatiskā ainā. Žēl vienīgi, ka reti kurš to zina.

Humors ir universāls līdzeklis. Tas var palīdzēt citādi paraudzīties uz jebkuru situāciju. Ja tu lido lejā pa augstām kāpnēm, laužot ribas un kakla skriemeļus, centies domāt, ka no malas tam jāizskatās visai komiski.

Ļoti maz ir tādu lietu, kas sanikno mani tikpat stipri kā cilvēka vēlme iejūgt zirgu ratos un uzlikt tai apaušus.

Izaudzināt cienījamu cilvēku ir sarežģītākais darbs šajā pasaulē.

Manu dzīvi ievērojami mainīja meitas piedzimšana. Šajā sakarā man pat nav ko teikt — es piederu savai meitai kā priekšmets.

Man patīk, ja bērni ātri kļūst pieauguši. Pieaugot viņi sāk paši pieņemt svarīgus lēmumus — kur tiem vajadzīgs pīrsings, un līdzīgas lietas — tā atbrīvojot mani no nepieciešamības izlemt viņu vietā, kā arī uzmākties viņiem ar saviem aizliegumiem.

Man nav nekas iebilstams pret laulību, tāpat kā pret visu, kas vienmēr beidzas dažādi.

Manuprāt, stipra cilvēka labākā īpašība ir māka parādīt savu vājumu tad, kad viņš nejūtas stiprs.

Sen esmu pamanījusi: cilvēki, kuri ir prasīgi pret apkārtējiem, neprot būt stingri pret sevi.

Man patīk mana nervozitāte pirms filmēšanās. Džeks Lemons reiz teica: „Tajā dienā, kad es pārstāšu nervozēt, ieraugot kameru, es sapratīšu, ka ir laiks tīties prom no biznesa.”

Es ļoti baidos no patiesības. Ja reiz esi sākusi to meklēt, tu vairs nekad nespēsi apstāties.

Ar Dieva un dažu cilvēku palīdzību vienmēr var izdarīt mazliet vairāk nekā tikai ar Dieva palīdzību.

Avots: Esquair

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz