Kas jādara, ja veikalā netīšām saplēs pudeli

veikals

Iztēlojieties situāciju: jauna māmiņa lielveikalā mēģina nokļūt pie ikdienā nepieciešamo produktu plaukta, kuri, kā zināms, atrodas tirdzniecības zāles pašā tālākajā stūrī. Sievietei uz rokas ir mazulis, kurš “taisa zuti” – mēģina izšļūkt brīvībā un bļauj tā, ka jumts cilājas.

Spraucoties garām citiem veikala apmeklētājiem un preču plauktiem, māmiņa nejauši aizķer ejas vidū novietoto paleti ar alkohola pudelēm.  Viena nokrīt un, atsitoties pret veikala grīdu, sašķīst sīkās drumslās. Dārgā dzira pārvēršas peļķē. Ko darīt?

Nesteidzieties uzreiz mesties uz kasi samaksāt par nodarīto skādi. Un mēģiniet neapmulst, stājoties pretī veikala apsargam, kurš visticamāk  par saplēsto alkohola pudeli (vai par ko citu, kas nu tur būs gājis zudībā) liks samaksāt tūlīt un nekavējoties.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) nenosaka, vai pircējam jāsamaksā par nodarīto zaudējumu. Šāda veida gadījumi, ja potenciālais pircējs veikalā saplēš vai kā citādi sabojā preci, arī pārtikas vai nepārtikas, kvalificējami kā materiālo zaudējumu piedziņa saskaņā ar Civillikumu. Piemēram, šī likuma 1780. pants nosaka, ka “zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu…”

Tātad pārdevējs vai veikala vadītājs ir tie, kas izlemj, vai jāmaksā par nodarīto zaudējumu vai ne. Tas nozīmē, ka šādi jautājumi jārisina, pārdevējam vienojoties ar pircēju, skaidro PTAC. Centrs arī aicina pievērst uzmanību tam, kā ir izvietotas preces veikalā.

Likums konkrēti nenosaka, vai šādos gadījumos pircējam ir jāmaksā vai nē. Ja pircējs uzskata, ka viņš nav vainīgs un nav darījis to speciāli (nav noticis vandālisms), tad veikala darbinieks var sastādīt aktu un vērsties tiesā pret konkrēto pircēju, kurš ir saplēsis preci. Tikai šādā veidā tirdzniecības iestāde var mēģināt piedzīt naudu.

Lai nu kā, apsargs nedrīkst tā vienkārši pienākt klāt un likt samaksāt. Viņš, protams, var to pieprasīt, bet pircējam nav jāpiekrīt un nav obligāti jāsamaksā. Protams, ja nokritusi un saplīsusi sinepju burciņa, kas nemaksā dārgi, nervu saudzēšanas un mīļā miera labad, visticamāk, “ļaundaris” par to samaksās uzreiz.

Ja līdzīgs gadījums notiek kafejnīcā, kad apmeklētājs netīšām saplēš glāzi,  arī tad ir jāskatās pēc apstākļiem. Bet katrā ziņā pieprasīt apmeklētājam tūlītēju samaksu nedrīkst. Kafejnīcas darbinieki var tikai sastādīt aktu par notikušo negadījumu.

Šajā nepatīkamajā situācijā jūs varat vienkārši atvainoties un cerēt uz veikala personāla sapratni, vai arī pieprasīt veikala administrācijai sūdzību un atsauksmju grāmatu, lai detalizēti aprakstītu notikušo. Visticamāk, šajā brīdī veikala darbinieki jums vairs neko neprasīs, jo tiesas prāvas un ar to saistītās ārpuskārtas pārbaudes viņiem it nemaz nav vajadzīgas.

 

Kāda ir jūsu pieredze?

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Izmantota publikācija portālā calis.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz