Kāpēc radoši cilvēki visbiežāk lemti nabadzībai

ekonomika

Lielākā daļa radošu profesiju pārstāvji, salīdzinot ar citām jomām, par savu darbu algā saņem grašus. Taču, neraugoties uz pieticīgajām finansēm, viņi turpina strādāt, izvēloties naudas pelnīšanas vietā sev svarīgākas vērtības – daiļrades brīvību.  

Sabiedrība jau ir pieņēmusi jēdzienu „nabaga mākslinieks”, neaizdomājoties, ka patiesībā radošu cilvēku smadzenēs naudas ignorance ir fizioloģiski ieprogrammēta.

Šādus secinājumus izdarījuši vācu zinātnieki, kuru veikto pētījumu apraksta izdevums Art Net.

Pētnieku grupa, kuru vadīja Vācijas Gētes Universitātes Neirobioloģijas un vizualizācijas nodaļas vadītājs Dr. Roberto Goija-Maldonado, Medicīnas centra psihiatrijas pētnieciskajā laboratorijā novēroja divas brīvprātīgo eksperimenta dalībnieku grupas. Vienā bija radošu profesiju cilvēki, otrā – citu, neradošu arodu pārstāvji.

Zinātnieki fiksēja aktivitāti pētāmo cilvēku smadzenēs tajās daļās, kas ražo dopamīnu – mērķtiecības, motivācijas, kaisles un tieksmes hormonu. Dopamīns ir atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs. Katrs atalgojums paaugstina dopamīna pārsūtīšanas līmeni smadzenēs. Daudzas spēcīgu atkarību izraisošas vielas, it īpaši stimulanti, piemēram, kokaīns un metamfetamīns, iedarbojas tieši uz dopamīna sistēmu. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar ekstravertu personību dopamīna līmenis smadzenēs ir augstāks nekā introvertiem. Ir zinātniskas teorijas, ka narkotikas, alkohols, nikotīns, arī cukurs, darbojas uz tiem pašiem receptoriem kā dopamīns.

Jāpiebilst, ka pētījuma brīvprātīgo dalībnieku skaits bija samērā neliels. Eksperimentā piedalījās divdesmit četri cilvēki, no kuriem divpadsmit strādāja ar mākslu saistītās sfērās: aktieri, gleznotāji, skulptori, mūziķi, fotogrāfi. Otrā grupā bija neradošu arodu veicēji: apdrošināšanas aģents, stomatologs, biznesa administrators, inženieris un citu profesiju pārstāvji.

Katram no brīvprātīgajiem tika izsniegtas acenes, kurās demonstrēja dažādu krāsu kvadrātu sērijas. Parādoties zaļās krāsas kvadrātam, nospiežot pogu, viņi to varēja izvēlēties un saņemt naudu (apmēram 30 USD). Pētījuma dalībniekiem piedāvāja izvēlēties arī citas krāsas kvadrātus, taču par tiem nauda netika maksāta.

Kamēr eksperimenta dalībnieki veica testu, pētnieki skenēja viņu smadzeņu aktivitāti. Izrādījās, ka radošo profesiju pārstāvji izrādīja ievērojami mazāku aktivitāti „naudas saņemšanas sistēmas” smadzeņu daļā, jo „zaļo naudas kvadrātu” izvēlējās ievērojami retāk nekā neradošie cilvēki.

dopamins
Eksperimenta dalībnieku – mākslinieku un „parasto” cilvēku smadzeņu skenēšanas rezultāti aprakstīti pētījumā «Atalgojuma sistēmas reaktivitāte māksliniekiem, pieņemot un atsakoties no naudas” žurnālā Creativity Research Journal.

Otrajā testā pētnieki secināja, ka radošu profesiju pārstāvji izrādīja lielāku aktivitāti citā smadzeņu daļā, kas saistīta ar dopamīna ražošanu (prefrontālā garoza), kad viņiem no zaļajiem kvadrātiem lika atteikties.

Citiem vārdiem sakot, radošu cilvēku smadzenes pozitīvi reaģē uz procesu, nevis uz materiāliem labumiem, un viņi strādā labāk, ja zina, ka viņiem nemaksās.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Kāpēc radoši cilvēki visbiežāk lemti nabadzībai"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Manas domas
Manas domas

Mēs joprojām negribam atzīt vēsturisko patiesību. Īstu mākslu rada tieši pieticīgi dzīvojošie mākslinieki. Korifeji un bagātie to dara tikai savas daiļrades sākumā. Pēc tam tikai bezgalīgi atražo paši sevi. Un tas jau nekas, ka tauta turpina būs sajūsmā, atklāti sakot par haltūru.

wpDiscuz