Kāds ir dižo filozofu produktivitātes noslēpums?

dižo filozofu

Kā jūs domājat — kāda bija dižo filozofu ikdienas dzīve? Kas viņiem palīdzēja diendienā tik cītīgi strādāt? Un kā viņiem izdevās atstāt tik iespaidīgu garīgo mantojumu?

Fridrihs Nīče nomira 55 gadu vecumā, savā mūžā viņš bija sarakstījis vairāk nekā 20 zinātnisku filozofisku darbu. Kārlis Markss šķīrās no dzīves, kad viņam bija 64 gadi, un viņš atstāja cilvēcei mantojumā 7 monumentālus sacerējumus. Imanuels Kants nodzīvoja 79 gadus, un viņa galvenās filozofiskās idejas ir apkopotas 8 sējumos.

dizo filozofu
Fridrihs Nīče

Nīče pēc izglītības bija filologs — viņš vispirms mācījās Bonnas universitātē, pēc tam — Leipcigas un Bāzeles universitātēs. Tomēr kā filologs Nīče tikpat kā nav zināms, toties visa pasaule pazīst filozofu Nīči. Viņš ir tas, kurš radīja „pārcilvēka” ideju. Filozofs uzskatīja, ka „pārcilvēks” ir jauna evolūcijas vītne. Viņam jābūt tikpat pārākam par parasto cilvēku, cik tas ir pārāks par pērtiķi. Viņš ir egocentrisks un mīl dzīvi. Viņš ir radītājs, kura liktenis ir atkarīgs tikai no viņa gribas.

Vai pats Nīče bija tāds pārcilvēks? Nebūt ne. Viņam bija ļoti vārga veselība. Viņš dzīvoja Šveices Alpos samērā vienkārši, pat askētiski.

Tāpat kā daudzi veiksmīgi cilvēki Nīče ļoti augtu vērtēja rīta stundas. Lūk, ko šajā sakarā raksta viņa biogrāfs Kertiss Keits (Curtis Cate): „Ar spartisku stingrību, kas ārkārtīgi pārsteidza viņa mājas saimnieku pārtikas preču tirgotāju, Nīče katru rītu cēlās līdz ar pirmo blāvo gaismiņu debesīs. Viņš mazgājās aukstā ūdenī, dzēra siltu pienu un, ja vien viņam nesāpēja galva un viņu nešķebināja, nepārtraukti strādāja līdz pulksten vienpadsmitiem rītā.”

Mūsdienās tik koncentrētu darbu dēvētu par „straumes stāvokli”. Pēc tam Nīče devās divu stundu ilgā pastaigā pa mežu vai aizsoļoja līdz tuvējam ezeram. Viņam arvien bija līdzi blociņš — svaigā gaisā bieži nāk prātā gudras domas.

Pēc tam Nīče atgriezās mājās, vienatnē pusdienoja (parasti viņa maltīte bija bifšteks un augļi) un atkal devās pastaigā. Pārnācis mājās ap pulksten pieciem vakarā, filozofs ēda vakariņas (biskvītus un tēju) un no jauna sēdās pie darba. Nīče atkal iegrima straumes stāvoklī, līdz, beidzot, ap pulksten 23.00 devās pie miera.

kads-ir-dizo-filozofu-produktivitates-noslepums-Karlis-Markss
Kārlis Markss

Kārlis Markss bija ekonomists, filozofs un rakstnieks, viņš radīja „pievienotās vērtības” un „šķiru cīņas” teorijas. Kopš 1849. gada viņš dzīvoja Londonā, un viņa dzīvesveids bija tikpat nosvērts, lai gan nedaudz brīvāks nekā Nīčem.

Vēsturnieks un domātājs Jesaja Berlins (Isaiah Berlin) rakstīja par Marksa dienas kārtību: „Marksa dienas režīmā ietilpa Britu muzeja lasītavas ikdienas apmeklējums. Viņš devās turp jau pulksten 9.00 no rīta un palika tur līdz pat lasītavas slēgšanai (pulksten 19.00). Tam sekoja daudzu stundu nakts darbs, ko pavadīja nepārtraukta smēķēšana. Kaitīgais ieradums stipri ietekmēja viņa veselību, slimība traucēja viņam strādāt, novājināja un kaitināja viņu.”

dizo filozofu
Imanuels Kants

Kants bija izcils vācu XVIII gadsimta filozofs. Viņa „Tīrā prāta kritiku” uzskata par fundamentālu filozofisku darbu un domātāja galveno sacerējumu. Lai turētu savu prātu skaidru, Kants ievēroja stingru dienas kārtību.

Kā zināms, Kantam patika pagulēt, tomēr viņš neļāva sev atkāpties no stingra grafika. Viņš modās pulksten 4:45 un lepojās, ka nekad nav piecēlies pat ne par pusstundu vēlāk, neraugoties uz to, ka sākt savu dienu tik agri no rīta viņam bija ļoti grūti.

Pēc pamošanās Kants izdzēra vienu vai divas tases vājas tējas un izpīpēja pīpi. Pīpēšana viņam bija kaut kas līdzīgs meditācijai. Turklāt filozofs bija stingri noteicis, ka dienā viņam būs tikai viena „meditācija”. Tiesa, laikabiedri savās atmiņās stāsta, ka ar gadiem viņa pīpe esot kļuvusi aizvien lielāka.

Pēc rīta „relaksācijas” Kants līdz pulksten 7.00 rakstīja lekcijas un strādāja pie savām grāmatām. No pulksten 7.00 līdz 11.00 viņš lasīja lekcijas, pēc tam ēda pusdienas un devās pastaigā. Atšķirībā no Nīčes viņam labāk patika pastaigāties kopā ar draugu, nevis vienatnē. Atgriezies mājās, Kants atkal ķērās pie darba un daudz lasīja.

Kā redzat, slaveno filozofu ikdiena nebija īpaši daudzveidīga. Taču viņi visi bija izvēlējušies optimālu dienas kārtību un stingri ievēroja to. Tieši tas ļāva viņiem tik ražīgi strādāt.

Un kāds ir jūsu dienas režīms?

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Kāds ir dižo filozofu produktivitātes noslēpums?"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
joriks
joriks

Alfonsi vai?!

wpDiscuz