Kā Ziemassvētkus svinēja senlatvieši

Ziemassvētku svinēšana

Ziemassvētku svinēšana mūsdienās teju ikvienam lielākoties asociējas ar mandarīniem, iepirkšanās drudzi un sastrēgumiem pilsētā, bet varbūt ir vērts atgriezties pie senajām tradīcijām, kad  Ziemassvētku svinēšana notika rimti, bez steigas un ar latviskām paražām?

Ziemassvētku laikam ir dažādas tradīcijas. Bagātība un pilnība valda šajos svētkos, un svinīgas norises tajos mijas ar jautrām izdarībām. Bluķa vilkšana, budēļu gājieni, svētku mielasts, zīlēšana, dziedāšana, rotaļās iešana – tās ir raksturīgākās Ziemassvētku tradīcijas.

ziemassvētku svinēšana

 Budēļi

Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi brauca budēlīši:
Purva dzērve, meža lācis,
Visupēc balta nāve.

Budēļi, jautri dziedādami un dancodami, iet no mājas uz māju. Pārģērbušies ļaudis palīdz atvairīt ļaunos spēkus un vairo prieku un jautrību. Izstaigājuši apkārtējās mājas, budēļi atgriežas svinēšanas vietā. Tur sadedzina bluķi un atlikušo nakts daļu dzied un danco, priecādamies par to, ka svētību guvušas gan pašu, gan kaimiņu mājas.

Ticējumi

„Ziemassvētku naktī jāēd deviņas reizes, tad nākamais gads būs bagāts.”
„Ziemassvētku naktī vajag ēst zirņus, tad būs pulka naudas.”
„Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz apkārt mājai, lai nesāp zobi.”

Ziemassvētku vakarā

Šajā vakarā visi sēžas pie galda, kas apklāts ar baltu lina galdautu. Svētkiem par godu tiek uzvilkti balti krekli. Pie galda dzied. Galdā tiek celti zirņi, pupas, pīrāgi, sklandrauši, putraimu desas, koča vai grūdenis, zirņu pikas, cūkas šņukurs vai cūkas galvas puse, cepti āboli, piens un alus. Ziemassvētkos līdz pusnaktij esot jāpaēd deviņas reizes, tad mājās būs bagātība.

Kad gana dziedāts un ēsts, var ķerties pie laimes liešanas un zīlēšanas. Kā zīlēt mūža ilgumu: uz galda saliek dažāda garuma kociņus vai siena stiebriņus. To galus pārsedz ar galdautu. Kurš izvelk garāko salmiņu, tas visilgāk dzīvos.

Raksturīga Ziemassvētku rotaļa ir „Vilks un kaza”. Tajā simboliski tiek attēlota gaismas bēgšana no tumsas, jo vilks atgādina tumsu (nakti), bet kaza – gaismu (dienu). Līdzīga rotaļa ir „Saule un mēness”.


Priecīgus Ziemassvētkus, Puaro.lv lasītāji! Lai miers un saticība valda jūsu ģimenē šajā vakarā!

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti



Lasītāju viedokļi

avatar