Pretēji dažu pavasara prognožu draudiem ar vēsu vasaru, esam uz zemā starta, lai sasniegtu sen nebijušu karstuma rekordu – +30 un vairāk grādu ēnā. Daudzus tas priecē, bet tomēr ne visi jūtas komfortabli šādā tveicē. Kā izdzīvot tādā karstumā, kad šķiet – tas vairs nav paciešams? Tikai mieru!
Maksimālais karstums
Zinātnieki izpētījuši, ka cilvēka organisms sausā gaisā spēj izturēt +71 °C temperatūru vienu stundu, +82 °C — 49 minūtes, +93 °C — 33 minūtes, bet +104 °C — 26 minūtes. Pētīt vēl ekstrēmākas situācijas zinātnieki neuzdrīkstējās, tāpēc teorētiski tika pieņemts, ka augstākā temperatūra, kurā cilvēks spēj elpot, ir aptuveni +116 °C. Tomēr fakti liecina, ka tā nebūt nav robeža. 1958. gadā Beļģijā reģistrēts gadījums, kad cilvēks vairākas minūtes uzturējās termokamerā, kurā bija +200°С. Ūdenī paciest augstu temperatūru ir daudz grūtāk: rekords pieder vīrietim, kurš pilnībā iegremdējās katlā, kurā ūdens bija uzkarsēts „tikai” līdz 70 °C.
Saules dūriens
Rekordistu tomēr nav daudz, un vairumam cilvēku karstā vasarā ir diezgan liels risks kļūt par pārkaršanas vai saules dūriena upuriem. Ja sajūtat spēcīgas sāpes deniņos, reibst galva, acīs tumst, pārņem vājums, slikta dūša, pulss un elpošana paātrinās, rīkojieties nekavējoties. Vispirms pārcelieties uz vēsu vietu ēnā, kur pūš vējiņš, apsēdieties un atpogājiet ciešu apģērbu. Neatgulieties, tas jūsu stāvokli var pasliktināt. Pacentieties normalizēt elpošanu: lēni un dziļi ieelpojiet, īsu brīdi (uz 2–3 sekundēm) aizturiet elpu un mierīgi izelpojiet. Maziem malciņiem iedzeriet vēsu ūdeni, samitriniet pieri, pakausi, kaklu. Ja nepatīkamās sajūtas nepāriet 5–7 minūšu laikā, izsauciet „ātro palīdzību”.
Personīgais kondicionieris
Kā zināms, cilvēka normāla temperatūra ir 36,6 °C. Ja tā paaugstinās tikai par 2°, sākas organisma darbības traucējumi, bet temperatūras paaugstināšanās par 4–5 grādiem apdraud dzīvību — sāk sabrukt šūnu struktūras. Kailam cilvēkam pareizu ķermeņa siltuma līdzsvaru visvieglāk ir uzturēt, kad gaisa temperatūra ir 28 °C, bet apģērbtam — +20-22 °C temperatūrā. Karstumam palielinoties, organisms ir spiests aktīvi darbināt savas atvēsināšanās sistēmas. Pirmā no tām ir pastiprināta elpošana. Plaušu virsma ir ļoti liela, bet izelpotā gaisa mitrums vienmēr ir 100 %, tāpēc ūdens iztvaicēšanai tādā veidā tiek patērēts liels siltuma daudzums. Otrais atvēsināšanas veids ir ādas asinsvadu paplašināšanās. Sasildītās asinis no ķermeņa dziļumiem tiecas asinsvadiem uz ādas virspusi, kur atdod lielo siltumu. Savukārt, kad gaiss sakarst līdz ādas temperatūrai un vairāk, organisms sāk atvēsināties svīstot.
Ūdens aprite
Cilvēkam ir aptuveni 2 miljonu sviedru dziedzeru, kas visblīvāk ir izvietoti uz plaukstām — līdz 500 uz kvadrātcentimetru. Šķidrums, ko tie izdala, sastāv galvenokārt no ūdens, kurā ir izšķīdināts noteikts daudzums organisko savienojumu un minerālsāļu. Ar katru sviedru litru no ādas „aizlido” ap 540 kilokaloriju, tāpēc tā kļūst vēsāka un spēj atvēsināt arī tajā plūstošās asinis. Kad vides temperatūra ir 37–39 °C, organisms stundā iztvaicē ap 300 mililitru sviedru, bet temperatūrai pārsniedzot 40°, — 1–2 litrus. Vīrieši svīst gandrīz divas reizes — par 40 % — intensīvāk nekā sievietes. Tomēr atvēsinošo efektu rada mitrums, ko iztvaiko āda, bet plūstošās sviedru lāses nepiedalās šajā procesā, tāpēc daiļā dzimuma termoregulāciju var uzskatīt par ekonomiskāku. Jāpiebilst, ka daudziem dzīvniekiem vispār nav sviedru dziedzeru. Tikai elpošana palīdz atvēsināties putniem un gandrīz tāpat tas notiek kaķiem un suņiem, kam neliels skaits sviedru dziedzeru ir tikai ķepu spilventiņos.
Šķidruma līdzsvars
Šķidrumam ir liela nozīme organisma termoregulācijas sistēmā. Kad ūdens deficīts organismā pārsniedz 3 %, ķermeņa temperatūra sāk paaugstināties pat vēsā laikā. Atūdeņošanās izraisa asins sabiezēšanu un viskozitāti, kas draud ar trombu veidošanos, kas savukārt var kļūt par insulta un infarkta iemeslu. Lai nekaitētu veselībai, ārsti iesaka, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs +20 °C, diennaktī izdzert vismaz 1,5 litru šķidruma, vairāk nekā līdz +25 °C — 2 litrus, bet pāri par 30 °C — 3 litrus. „Aktīvā” tiek ieskaitīts ūdens, sulas, zupas un citu produktu „slēptās rezerves”: pārstrādājot barību, no 100 g tauku mēs saņemam 107 g ūdens, no 100 g ogļhidrātu — 35 g, bet no 100 g olbaltumvielu — 41 g ūdens. Neraugoties uz to, ka visi to zina, vairākums cilvēku parasti uzņem vien trešo daļu nepieciešamā šķidruma daudzuma. Papildiniet šķidruma rezerves, dzerot galda minerālūdeņus, zaļo vai piparmētru tēju, dabīgo kvasu, morsu vai citronu sulu, kas sajaukta ar ūdeni attiecībā 1:10 — C vitamīns palīdz mazināt nogurumu un vieglāk pārciest svelmi.
Vasara birojā
Plusi uz termometra stabiņa rada mīnusus darbā: katrs temperatūras grāds virs 26 pazemina cilvēka darba spējas par 10 procentiem. Augsta temperatūra organismam ir stress, cilvēkam ir grūti strādāt gan fiziski, gan intelektuāli, koncentrēt uzmanību, apstrādāt informāciju. Ārsti iesaka karstumā nestrādāt ilgāk par 8 stundām no vietas. Labāk sadaliet dienas aktivitātes divos posmos — agrās rīta stundās un vēlos vakaros, bet dienā sarīkojiet diendusu. Par tiem, kam vasarā darbā ne vien jāstrādā, bet arī jāievēro stingrs ģērbšanās stils, ir parūpējušies japāņu izgudrotāji. Viņi piedāvā kaklasaites ar tradicionālajā mezglā iemontētu USB ventilatoru. Tomēr vasarā biroju galvenā tehnika joprojām ir kondicionētājs. Optimāli ir noregulēt to uz 20 °C, vēsāka gaisa plūsma, kontrastējot ar ārā valdošo tveici, var izraisīt sasaldēšanos.
Ātra atvēsināšanās
Ātri atvēsināties, protams, palīdz vēsa pelde Ja nav iespējams atveldzēties ūdenī pilnīgi, iegremdējiet tajā vismaz rokas un kājas. Ja šāds atvēsināšanās veids nav pieejams, samitriniet aukstā ūdenī dvieli vai ietiniet tajā ledu un uzlieciet uz pakauša. Minūtes laikā pa šo galvas zonu izrit gandrīz viss ķermeņa asiņu apjoms, un jūs varat nedaudz pazemināt to temperatūru. Tādi kontrasti gan nav ieteicami sirds slimniekiem. Labāk paciest karstumu palīdz svaigi spiesta seleriju sula — ir pietiekami no rīta izdzert vien ceturtdaļu glāzes. Austrumnieku recepte – puses arbūza un trīs tomātu sula. Vieglu elpošanu nodrošina aromterapija: uz deniņiem uzziests piliens mentola eļļas uz kādu laiku sniedz svaiguma sajūtu. Lai karstās naktīs nemocītu bezmiegs, dažas stundas pirms miega „pasaldējiet” savu palagu — ielieciet to maisiņā un paturiet ledusskapī. Tā atvēsinošais efekts palīdzēs aizmigt pat smacīgā gaisā.
Riska zona
Karstums var saasināt sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas, nieru un vairogdziedzera slimības. Īpaši jāpiesargās padzīvojušiem cilvēkiem, grūtniecēm, kā arī tiem, kuri lieto sulfanilamīdus un hormonu preparātus. Sievietes pacieš svelmi sliktāk nekā vīrieši, turklāt ne tikai tāpēc, ka viņas mazāk svīst. Vainojams ir lielāks tauku daudzums sievietes ķermenī. Kā zināms, tauki labi izolē siltumu. Zemādas tauku kārtā ir maz asinsvadu, tāpēc tā neļauj asinīm izdalīt lieko karstumu apkārtējā telpā. Vasarā pastiprinās arī ādas alerģiskās reakcijas, tāpēc jāvalkā dabīgu materiālu apģērbs un apavi un mazāk jārotājas ar bižutēriju.
Lai arī tveicē nezaudētu smukumu
Uzturs
Dārzeņiem un augļiem — zaļo gaismu! Ogļhidrāti un vitamīni palielina gan fizisko spēku, gan „karstumizturību”. Pēc iespējas mazāk saldu un treknu ēdienu — tie dod daudz siltuma, kas vasarā nav vajadzīgs. Un nepārsāliet ēdienu, lai nemocītu slāpes.
Fitness
Treniņi karstā laikā kaitē tikai sirds slimniekiem, pārējiem tie palīdz ātrāk nekā ziemā zaudēt liekos kilogramus. Galvenais ir izvēlēties klubu ar labu ventilācijas sistēmu un neaizmirst uzņemt šķidrumu. Kā atvieglojumu iesaka trenažieru zāles vietā izvēlēties baseinu. Nodarbības var papildināt ar velosipēdu, skrituļslidām, pludmales volejbolu…
Kosmētika
Izvēlieties vieglus krēmus — tiem jāmitrina un jāaizsargā āda no saules stariem. Dekoratīvai kosmētika jābūt noturīgai: dodiet priekšroku zīmuļiem uz vaska bāzes, neizplūstošai skropstu tušai un maigam lūpu spīdumam. Noteikti turiet pa rokai atsvaidzinošus aerosolus, tonikus un mitrās salvetes.
Ja vēl nav karsti diezgan
Ja vēlaties pasildīties kā nākas, jums jāzina, ka siltākā Zemes vieta ir Kalifornijas tuksneša zona, kuru dēvē par „Nāves ieleju”. Tur temperatūra pat ēnā sasniedz +57 °C. Svelmes intensitāti nosaka ne vien pēc termometra stabiņa, bet arī pēc “karstuma indeksa”, ko aprēķina, ņemot vērā gaisa mitrumu. Ķermenis taču atvēsinās, iztvaicējot ūdeni, bet, ja gaisā ir daudz mitruma, šis process norit lēni. Rezultātā mēs 30 grādu karstumu 90 % gaisa mitrumā sajūtam kā 40 grādu svelmi, bet absolūtā sausuma apstākļos — tikai kā +26°. Tas jāņem vērā, dodoties uz tropu kūrortiem. Turklāt neaizmirstiet, ka aklimatizācijas periods karstumā un īpaši spēcīgos saules staros cilvēkiem ar gaišu acu krāsu bieži izraisa bezmiegu, nervozitāti, bet dažkārt arī paaugstinātu asinsspiedienu.
Sargiet sevi un baudiet vasaru!
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Liepnieks – Apinim zem tupeles!