Sniegs, putenis un ziemas spelgonis jau tad vien liek justies nekomfortabli, ja ir jādodas ikdienas gaitās un jāmēro niecīgs attālums. Taču, ja paliec aci pret aci ar ziemas salu uz vairākām stundām, sals var būt pat nāvējošs. Kā izdzīvot?
Lūk, daži rīcības plāniņi neparedzētām situācijām. Un nesakiet – ar mani gan tā nekad nevar notikt! Dzīve ir pārsteigumu pilna.
1. Ir jādodas pārgājienā…
… kas sākotnēji tika plānots, rēķinoties ar visai maigu ziemu. Vai vienkārši būsiet spiests pavadīt visu dienu ārpus telpām? Tad ir svarīgi atcerēties — lai iedzīvotos apsaldējumos, ziemā nav obligāti meža vidū jāpavada vesela diennakts. Pietiks ar to, ja temperatūrā, kas zemāka par –10ºС grādiem atradīsieties ārpus telpām ar nenosegtām ķermeņa daļām vien pāris minūtes. Bet, ja turklāt vēl pūš stiprs vējš un ir augsts gaisa mitruma procents, tad arī it kā nevainīgie „nulle” grādu var izvērsties par nopietnu problēmu.
Tātad, dodoties laukā no mājas, pienācīgi apģērbieties. Un dariet to atbilstoši visiem noteikumiem. Nekautrējieties sajusties kā sīpolam. Uzvelciet gan ziemai atbilstošu apakšveļu, gan sezonai atbilstoša materiāla drēbju kārtu. Dāmas, arī Valentīndienas gaidās, ja ārā pūš ziemelis, par smalkām zīda vešiņām un špicainām blūzītēm ir jāaizmirst! Ir jāatceras, ka smalkvilnas džemperītis sievietēm vai apakškrekls, krekls vīriešiem un ne pārāk bieza, toties vilnas jaka vai žakete siltumu nodrošinās labāk, nekā uz kaila ķermeņa uzvilkts vecmāmiņas adītais biezais džemperis. Pirkstaiņu vietā izvēlēties dūraiņus – dūrē pirkstiem būs siltāk, nekā katram atsevišķi.
Dodoties laukā salā, apaviem ir jābūt ar biezām zolēm, ūdens necaurlaidīgiem un nekādā gadījumā tie nedrīkst spiest kāju. Spiedoši apavi traucē normālai asinsritei pēdās. Ja tādos apavos salā nākas pavadīt pāris stundu, ķirurgiem nāksies pēdas amputēt. Un neaizmirstiet arī par biezu šalli, pat ja vējjakai ir augsta apkakle un kapuce. Ja sals šķitīs pavisam neciešams, varēsit aptīt ar to seju, lai nenosaldētu degunu.
Pirms iziešanas pa durvīm, labi paēdiet. Un kāpostlapa brokastīs ziemas salā noteikti nebūs laba izvēle. Nevairieties no taukiem (bekona, piemēram) un saliktajiem ogļhidrātiem (graudaugiem un pākšaugiem). Pārstrādājot ēdienu, organismam ilgāk būs „pašam sava apkures sezona” (saliktie ogļhidrāti nodarbinās organismu apmēram pusi dienas). Pošoties mērot garāku ceļu, paņemiet līdzi termosu ar karstu tēju vai kafiju. Taču alkoholu tajā nelejiet. Pretēji izplatītajam pieņēmumam, alkohols drīzāk jūs pazudinās, nevis palīdzēs palikt dzīvam. Un, ja runājam par lielu salu, tas ir pavisam noteikti. Salā organisms siltumu saglabā, sašaurinot perifēros asinsvadus. Tas nodrošina asins pieplūšanu iekšējiem orgāniem un pasargā no pārsalšanas. Turpretī alkohols asinsvadus paplašina, iznīcinot visus organisma mēģinājumus nenosalt. Bez tam, tas pazemina jutīgumu — jūs pārāk vēlu sapratīsiet, ka esat pārsalis līdz nemaņai, un nepagūsiet veikt attiecīgas darbības, lai sasildītos.
2. Noslāpusi automašīna vientulīgā ceļa posmā
Mēdz gadīties, ka automašīna noslāpst kaut kur ceļa posmā, kur visapkārt ir klaji lauki un reti brauc garām citi satiksmes dalībnieki. Tad var gadīties, ka ziemas spelgonī nāksies pavadīt daudzas stundas, pat diennakti, līdz izdodies sagaidīt palīdzību.
Ja tā ir noticis un esat palicis automašīnā nekurienes vidū, vispirms izlemiet — doties meklēt palīdzību, vai gaidīt turpat. Tuvākā apdzīvotā vieta ir tālu, un jums pat nav nojausmas, cik ilgi nāktos iet? Tad jāpaliek uz vietas un jāgaida palīdzība turpat. Vismaz automašīnā jums varētu izdoties nenosalt līdz nāvei, kas būtu gandrīz garantēts, brienot pāri sniega klātiem laukiem nezināmā virzienā. Kad automašīna atdzisīs, nekas cits neatliks, kā rausties no tās ārā (metāla kastes iekšpusē nebūs siltāk nekā ārā) un sakurt ugunskuru.
Ja nu tomēr meža vecis jums par godu nav sakrāvis žagaru čupu, dedziniet riepas. Katra no tām degs apmēram stundu. Otrā pusē automašīnai izveidojiet sniega kaudzi – tā pasargās no vēja jūsu improvizētajā patvērumā. Kad sadedzinātas visas riepas, bet palīgi vēl nav atsteigušies – kārta automobiļa tapsējumam. Taču uzmanieties – degot tas var izdalīt indīgas vielas, un tās labāk neieelpot. Nestāviet uz vietas – staigājiet, lēkājiet, viciniet rokas, kustiniet roku un kāju pirkstus, izdariet pietupienus. Tomēr nepārcentieties — tagad ir svarīga katra kalorija, un bezjēdzīgi tērēt enerģiju būtu vieglprātīgi.
Nesmēķējiet — tabaka rada asinsvadu spazmas, kas pasliktina asins cirkulāciju, un risks iedzīvoties apsaldējumos kļūst lielāks. Izmantojiet jebkuru lupatu, ko izdodas atrast mašīnā. Sieniet to ap galvu, aizsedziet seju, aptiniet pēdām (siltumu šajās ķermeņa daļās ir jāsargā pirmām kārtām). Aptin seju ar šalli vai elpo gaisu, kas sasildīts plaukstās. Pārskati aptieciņu: ja tajā aizķērusies kāda aspirīna tablete, iedzer to — tas šķidrinās asinis, atvieglojot cirkulāciju. Arī sildoša vai sportistiem paredzēta ziede radīs tādu pašu efektu.
3. Ziemas salā puspilks
Dzīvē notiek dažādas šķietami nereālas lietas. Un viena no tām varētu būt, ka esat izsviests no automašīnas ziemas salā vienos džinsos un kreklā (un nesakiet – nekad!). Atcerieties: dzīvot nozīmē kustēties. Skrieniet un neapstājieties! Jūs nezaudēsiet samaņu tik ilgi, kamēr organisms sildīs pats sevi. Iztēlojieties sērkociņu: liesmiņa nodzisīs un beigas būs. Tāpat arī notiks ar jums. Tāpēc izvēlieties pareizu tempu: labāk skriet lēnāk, bet ilgāk, nekā iekrist ar seju sniegā jau pēc desmit minūšu sprinta. Normālam trīsdesmit gadus vecam vīrietim -15 grādu salā apziņa nezudīs apmēram pusotru stundu. Liekais svars, veselības problēmas? Tad paliek tikai pusstunda. Netērējiet laiku veltīgi – skrieniet, skrieniet!
4.Ķermeņa atdzišana jeb hipotermija
Vieglas ķermeņa atdzišanas pazīmes – ķermeņa temperatūra ir virs 30 grādiem pēc celsija: cietušajam ir drebuļi vai viņš trīc kā apses lapa. Koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa.
Smagas ķermeņa atdzišanas pazīmes – ķermeņa temperatūra ir zem 30 grādiem pēc celsija: cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, paplašinātas acu zīlītes, pavājināti ķermeņa refleksi, visbeidzot – samaņas zudums.
Apsaldējumu pazīmes – apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi.
6. Ko darīt, lai cilvēku sasildītu
Pieņemsim, ka pārsalis esat nevis jūs, bet kāds cits un palīdzība tiek gaidīta no jums. Lūk, cilvēks guļ, zilgans un salā gluži sastindzis kā ledus gabaliņš piektdienas viskija glāzē. „Atlaidiniet” viņu pakāpeniski. Tikai ne karstā pirtī vai vannā. Tā jūs viņam tikai vēl vairāk kaitēsiet. No krasas temperatūras maiņas cietīs asinsvadi. Tā paša iemesla dēļ nosalušo nevajag nekavējoties intensīvi berzēt un dzirdīt ar karstu tēju. Ietiniet viņu vairākās siltās segās, apguldiet siltā telpā, dodiet dzert siltu (bet ne karstu!) tēju. Un bez šaubām, pēc iespējas ātrāk izsauciet ārstu!
Kā rīkoties, ja cietušais ir pie samaņas?
Nogādājiet cietušo siltās telpās.
Saudzīgi (pa apģērba vīli pārgriežot) atbrīvojiet viņu no mitrām vai slapjām drēbēm un apaviem
Sasedziet ar siltām segām, drēbēm, dvieļiem vai jebkādiem citiem pārklājiem, kas nodrošina siltumu.
Sasedziet arī pārsalušā cilvēka galvu, seju atstājot neapsegtu.
Dodiet padzerties siltu šķidrumu, kas nesatur kofeīnu.
Neiegremdējiet cietušo karstā ūdenī, tas, kā jau stāstījām iepriekš, sasildīs viņu pārāk ātri.
Kategoriski aizliegts cietušajam dod alkoholu!
Un obligāti – meklējiet medicīnisko palīdzību!
Kā rīkoties, ja cietušais ir bezsamaņā?
Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ja medicīniskās palīdzības izsaukšana nav iespējama, līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, atbrīvojiet viņu no slapjām drēbēm un apaviem un silti sasedziet.
Pēc iespējas mazāk cietušo kustiniet, nemēģiniet viņu sasildīt berzējot ķermeni.
Ir vēl kādi ieteikumi? Rakstiet komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Apkopots no dažādiem avotiem
Lasītāju viedokļi