Kā iepazīties internetā – patiess stāsts par “otrās pusītes” meklējumiem

Gribu padalīties ar pieredzi, kā iepazīties internetā. Pavadīju divus gadus savas otrās pusītes meklējumos dažādos interneta  iepazīšanās portālos. Iespējams, manas atskārsmes būs noderīgas arī Puaro.lv lasītājiem.

Ir tehnoloģiju straujas attīstības laikmets un mēs visi esam aizņemti darbā, pietrūkst brīvā laika, lai satiktos ar paziņām, draugiem un piedalītos dažādos sabiedriskos un kultūras pasākumos. Līdz ar to arī kontaktēšanās un iepazīšanās ar jauniem draugiem nenotiek vairs tik bieži, cik gribētos. Dzīves problēmu risināšanai arvien vairāk izmantojam internetu.

Pēc sievas nāves un depresijā pavadīta laika bērni mani aicināja iziet sabiedrībā, atkal atgriezties dzīvē, nesēdēt mājās, pat pierunāja reģistrēties portālā  draugiem.lv, kā arī ieteica palūkoties arī iepazīšanās portālos. Jāatzīstas, man nebija nekādas pieredzes šo portālu piedāvājumu izmantošanā, toties tagad, pēc divu gadu darbošanās, es varu pastāstīt arī jums par gūtajiem iespaidiem, novērojumiem un savām atziņām par iepazīšanos ar interneta starpniecību.

Apmeklēju portālus otrapuse.lv, iepazisanas.com, oHo.lv, Amigos.lv, Magneto.lv, Xklubs.lv, badoo.com. Galvenā atziņa, kuru guvu – jābūt gatavam lielam laika patēriņam, jāapbruņojas ar milzīgu pacietību un jāsamierinās ar domu,  ka gandrīz visos līdzīgos portālos nopietni un patiešām pieņemami ir tikai apmēram 5 – 7 procenti no visa lielā sludinājumu klāsta. Lielāko daļu var atmest uzreiz, jo sludinājumi ir melīgi, blēdīgi, merkantili, uzdzīves, baudas un citāda sava labuma gūšanai mērķēti. Jau pēc pašas būtības tie neatbilst meklētajai „otrajai pusītei”. Bet iemācīties saredzēt sludinājuma autores patiesos nodomus var tikai laika gaitā. Ir taču zināms, ka skola maksā naudu, un lūk, te arī par to var pārliecināties.

Tātad, reālas izredzes iepazīšanās portālos atrast savu īsto, sev vienam atbilstošo, piemēroto, saderīgo būtni ir visai niecīgas. Bet tajā pašā laikā nenoliedzu – tāda iespēja tomēr ir (man izdevās!), viss atkarīgs no paša aktivitātes, pacietības un no tā, cik laika esi gatavs šim pasākumam veltīt. Apliecinājums tam – iepazīšanās portālu statistika.

Par sieviešu piedāvājumiem

Pēc manas reģistrācijas iepazīšanās portālā otrapuse.lv jau otrā rītā piedzīvoju negaidītu pārsteigumu – babah!!! Kā no lielgabala – pa nakti manā elektroniskajā pastkastē iekrituši 15 sieviešu piedāvājumi! Toreiz es vēl nezināju, ka, parādoties portālā kādam jaunam (ne jau gados) vīrietim,  sievietes liek savas cerības uz viņu un steidzas izmēģināt laimi… Piebildīšu, ka es savu reģistrācijas anketu aizpildīju pilnīgi, ievietoju arī fotogrāfiju, un tas radīja lielāku uzticību manai kandidatūrai. Tikai vēlāk atklāju, ka pārējie tā nedara.

Vēl lielāks pārsteigums mani gaidīja starptautiskajā iepazīšanās portālā badoo.com. Paziņu (kolēģu sieviešu) mudināts, es reģistrējos arī šajā portālā, bet par to uzreiz aizmirsu un neapmeklēju. Pēc kāda laika uz manu e-pasta adresi pienāca vēstule ar atgādinājumu, ka sen neesmu apmeklējis šo portālu. Atvēru un sākumā pat nevarēju aptvert – man par sievu vēlas kļūt vairākas jaunas (24 – 30 gadi) melnādainās daiļavas no visas pasaules (Āfrikas, Anglijas…). Tikai pēc ilgāka laika atšifrēju, ka šīs sievietes tiek piedāvātas ar vienu mērķi – lai līgavas oficiāli reģistrētu Eiropas Savienības valstīs. Vai par tādu darījumu (precībām ar kādu no viņām) man tiktu maksāta kaut kāda kompensācija, vai arī viņas pašas cer uz manu bagātību, pretī ziedojot savu jaunību, – to noskaidrot es nemaz necentos.

Tikai pēc ilgāka laika es sapratu starpību starp patiesi  izmisušu un pēc laimes izslāpušu sieviešu vēlēšanos atrast savu “otru pusīti” un sieviešu – mednieču (es izdomāju tādu apzīmējumu – interneta sievietes -mednieces un, analoģiski, arī interneta vīrieši – mednieki) piedāvājumiem. Atbilstoši Mērfija likumam – godīgās (mūsdienās varētu teikt – naivās) sievietes kļūst par upuriem vīriešiem – medniekiem, un otrādi. Varu to droši apgalvot, jo man ir bijusi iespēja dzirdēt vairāku pazīstamu sieviešu attiecīgā atmosfērā atklātības brīžos stāstītos notikumus par piedzīvoto šajos iepazīšanās portālos.

Piedāvājumi, kurus iemācījos atmest uzreiz

Apguvu prasmi atmest uzreiz šādus sludinājumus:  ja sieviete par sevi nesniedz elementāru pamatdatu informāciju (horoskopa zīme, acu/matu krāsa, augums, vecums, precēta/brīva utt.), slēpj fotogrāfiju, neuzraksta savā vēstulē pat pāris apsveicināšanās teikumus, bet pieprasa apstiprināt uzaicinājumu – tad tas piedāvājums manā skatījumā nav nopietns. Tur uzreiz ir skaidrs, ka rakstītājai ir zems attīstības līmenis, viņa necienī vīrieti, kuram piedāvājas;  ja ir uzrādīts vecums, bet ievietota jaunības, studiju laika fotogrāfija – arī tas neliecina par patiesu un atklātu attieksmi, jo patiesība taču tik un tā atklāsies jau pirmajā tikšanās reizē.

Par vislielāko absurdu uzskatu sieviešu auguma garuma slēpšanu. Vēl varētu saprast, ka sākumā negribas atklāt īsto gadu skaitli, bet slēpt auguma centimetrus –  te nu nav nekādas loģikas. Visas maza auguma sievietes savos otrās pusītes vēlamajos auguma parametros pieprasa vīriešus virs 180 cm, liela auguma sievietēm jau tāpat neatbilst maza auguma vīrieši (ar dažiem izņēmumiem – dzīves pieredzējušas sievietes pieprasa arī maza auguma vīriešus un ar pliku galvvidu, tie esot visseksīgākie) – tātad, kāpēc būtu jāslēpj savs augums? Kur te loģika?

Ja par sievu man, pensionāram, piedāvājas nesamērīgi jauna (35 gadi), augumā par 10 cm garāka sieviete (viņas motivāciju varu saprast – dzīves nomocīta, gribas tikt laukā no dziļiem, tāliem laukiem, no nabadzības un nepanesamās situācijas), ja pirmajā iepazīšanās vēstulē tiek uzdoti jautājumi – kādas markas, krāsas, izlaiduma gada ir tavs auto, kur un kādos apstākļos tu dzīvo, kad un kur pēdējo reizi biji ārzemēs, vai nākošajā braucienā noteikti paņemsi mani līdzi?..

Ja jau pirmajā vēstulē tiek izteiktas prasības – finansiālā un materiālā nodrošināšana, man pašam jābūt perfektam (nelietot alkoholu, nesmēķēt, meitās neiet, ievērot noteiktu dienaskārtību…), taisnam, baltam, pūkainam (jāmīl teātris, dzīvnieki, ceļojumi…). Vārdu sakot, nekādu varavīksnes krāsu, nekādu emociju spektru, visam jābūt un jānotiek tikai super pareizi, jābūt „azbesta vecim”, ar vienu grumbu un to pašu ne jau smadzenēs… Nu, tāds es nekad nebūšu – manī ir visa izjūtu un pārdzīvojumu gamma, pilns emociju spektrs un visas varavīksnes krāsas… Un ja jau pirmajā iepazīšanās vēstulē ar pievienotu valdzinošu, ļoti kārdinošu, jaunas sievietes fotogrāfiju, tiek jautāts: „Vai tu zini kādu labu restorānu Rīgā?”… te vismaz ir skaidri saprotamas sievietes vēlēšanās un vajadzības!

Visu cieņu un atzinību tām sievietēm, kuras jau pirmajā vēstulē īsi un konkrēti noformulē savas prasības: „Par sievu būt es nevēlos, bet man ir vajadzīgs vīrietis kultūras pasākumu apmeklēšanai un seksam – vai esi ar mieru?” Uzreiz ir saprotams, ka, pirmkārt, tiek meklēts vīrietis-priekšstrādnieks īpašumā, saimniecībā, nevis vīrs. Ar piebildi – ja čakli strādāsi, tad atļaušu arī kopā pārgulēt (kā saka, apvienot lietderīgo ar patīkamo). Rudenī novāksim ražu, nokulsim labību, nokausim lopus, novāksim dārzus, nopelnīsim, tad varbūt arī kaut ko samaksāšu… Varbūt sapratīsimies, un tu varēsi palikt pie manis…

Internets ir pilns ar izmisušu, vientuļu dāmu sludinājumiem, kuras meklē universālu vīrieti – saimnieku, priekšstrādnieku savām saimniecībām, taču nevar atrast! Nav gribētāju! It kā pie mums tagad daudzi klaigā par valdošo bezdarbu, nabadzību, tomēr gribētāju nav! Īpaši jau vecākā gadagājuma grupā. Laikam jau visi vīrieši ir tik stipri izlutināti, izlaisti un appuišoti, ka strādāt vairs negrib neviens. Es pazīstu vairākas dāmas, kuras jau gadiem ilgi netiek pie vīra tikai tāpēc vien, ka viņām pieder māja un zeme, turklāt Rīgas pilsētas robežās, nemaz nerunājot par tām sievietēm, kuras dzīvo laukos.

Tām sievietēm, kurām ir savs dzīvoklis, dabūt vīru ir lielākas izredzes. Secinājums – jāpārdod māja un jānopērk dzīvoklis, tad varēs ātrāk lepoties sievas godā. Jocīgi, bet fakts. Tagad tādi laiki.

Latvijā ir ļoti nesamērīga sieviešu un vīriešu skaita proporcija, sevišķi tas jūtams vecumā pēc 50 gadiem. Vecākajā grupā sievietes ir lielā, nomācošā vairākumā (apmēram 1:10). Līdz ar to daudzi vīrieši (vismaz tie, kuri sevi par tādiem vēl uzskata) jūtas kā deficīta prece un uzsit sev cenu, un izmantojot šo situāciju sev par labu, izvirza paaugstinātas un  neadekvātas prasības.
Interneta vīrieši – mednieki

Šī iemesla radīti, iepazīšanās portālos ir uzradusies arī interneta profesionālu vīriešu – mednieku kategorija. Tie parasti ir izskatīgi, stalti, viltīgi, neatvairāmi (viņi paši to ļoti labi apzinās) vīrieši, kuri labi pazīst sievietes, viņu domāšanu, psiholoģiju un prot arī aplidot, radīt uzticību. Tādos iemīlēsies lielākā daļa sieviešu (sapņu princis!). Viņi iepazīšanās portālos meklē tos sieviešu sludinājumus, kuros ir teksts ar patiešām atklātu, godīgu (mūsdienās mēdz teikt – naivu) vēlēšanos atrast sev vīru (“otro pusīti”).  Tādas sievietes parasti ļoti ātri uzticas savam “sapņu princim”, atklājot īsto dzīves vietu (to gan var viegli uzzināt, sievieti pavadot uz mājām), iedodot savu telefona numuru, e-pasta adresi, utt., kas atraidīšanas vai neveiksmīgu attiecību gadījumā dod iespēju vīrietim savu upuri terorizēt – uzbāzīgi, pat naktīs, zvanīt un rakstīt riebīgas, nepieklājīgas, nereti pat draudīgas vēstules.

Sievietes savā sludinājumā ir godīgas, un tādu pašu attieksmi sagaida arī no vīriešiem. Sludinājuma ievietošana iepazīšanās portālā – tas viņām jau ir izmisuma solis, tik liela ir vēlme stabilizēt savu dzīvi, viņas ir tik ļoti izslāpušas pēc vīra un vēlās dzīvot pilnvērtīgi, justies drošas un aizsargātas. Lūk, tas tad arī ir galvenais iemesls modrības zaudēšanai. Un uz tādu sludinājumu atsaucas necerēti ideāls vīrietis, veikli aplido, dod brīnišķīgus solījumus, uzbur pasakainas nākotnes kopdzīves ainas… Sieviete pat nemana, kā jau ir savā sapņu princī “ieķērusies”, iemīlējusies… Tādā stāvoklī parasti slikti redz, slikti dzird un nevar objektīvi novērtēt situāciju. Rodas laimes sajūta. Pat tad, kad uzzina, ka „sapņu princis” ir precējies, tik ļoti gribas viņam noticēt (kaut prāts un zemapziņa tam pretojas), ka viņš patiesībā ar savu sievu kopā neguļ jau gadu, ka kārto šķiršanās dokumentus, utt.. Redzot, cik ļoti upuris ir noilgojies un izslāpis pēc sievišķīgas laimes, „sapņu princim” nav grūti viņu smalki un psiholoģiski apstrādāt, atzīstoties, ka ir neglābjami iemīlējies, ka ir viņas “otrā pusīte”, ka tieši viņa ir liktenīgā sieviete, un ka abi pēc viņa izšķiršanās no sievas noteikti apprecēsies… Gudrās, prātīgās sievietes zina, ka tādos gadījumos vīrietis no ģimenes prom nekad neaiziet, tas viņa dzīvē ir tikai tāds baudas meklējumu radīts sānsolis, sevis pašapliecināšana. Ja sievieti tāds variants apmierina, tad tas jau ir viņas lēmums.

“Makaroni” uz sieviešu ausīm

Esmu dzirdējis vairākus tādu attiecību variantus. Viltīgākie un rafinētākie ir šādi: „sapņu princim” pēkšņi rodas un vēlāk atkārtojas īslaicīgas finansiālas problēmas: kafejnīcā atklājas, ka naudas maks palicis citā žaketē (un jālūdz šoreiz samaksāt viņa vietā – sievietēm jau parasti maciņā vienmēr ir pāris desmitnieki), citā reizē – nav laikā samaksāta darba alga, kavējas līgumdarba samaksa, nav izmaksāta apdrošināšanas summa, pēkšņi un neatliekami jāsamaksā par automašīnas remontu un detaļu nomaiņu, jo kur nu bez mašīnas –  nekur nevaram aizbraukt pamīlēties utt. Sieviete notic, un lai nepazaudētu savu princi, ar prieku un no tīras sirds viņam sniedz finansiālu aizdevumu. Vēlāk jau tiek prasīta lielāka naudas summa nopietnākiem mērķiem, piemēram, precību organizēšanai. Tādā veidā, it kā nevainīgi aizdodot naudu, sieviete tiek cieši piesaistīta un ir spiesta uzturēt tuvas attiecības ar šo vīrieti, kaut vai līdz laikam (ja tomēr beidzot viņai uznāk apskaidrība par patieso situāciju), kamēr atgūs (naivas cerības!) aizdoto naudu. Vārdu sakot, vīrietis brīnišķīgi iekārtojas, ir ar situāciju ļoti apmierināts, un tādā garā turpina līdz brīdim, kad sievietei “atveras acis” un viņa saprot, ka tiek zemiski un rafinēti izmantota, patiesībā – apkrāpta.

Vēl viens variants – „sapņu princis” iegūst uzticību un ievācas pie sievietes uz dzīvi. Un viss notiek tikai par sievietes līdzekļiem, viņš nekur nestrādā, ne par kādiem izdevumiem nemaksā, vēlas, lai sieviete viņam nopērk labas drēbes un apavus (arguments: tev taču būs kauns ar mani pa ielu iet, ja man mugurā būs vecas lupatas un nošķiebušās kurpes), pārnēsājamo datoru (arguments: tad es varēšu sākt pelnīt internetā).

Vienkāršāks, bet rupjāks variants ir sievietei brīvdienā piedāvāt izbraukumu pie dabas, kaut kur pie jūras, kur nav cilvēku (arguments: neciešu cilvēku barus), uz mežu… Tas brauciens, protams, iecerēts ar visiem, khmm… tālākajiem notikumiem. Ir dzirdēti gadījumi, kad tādā izbraucienā pēkšņi pa ceļam tiek satikts un līdzi paņemts arī kās draugs (izrādās, arī viņam šodien brīvdiena – paņemsim līdzi!).

Viss iepriekš aprakstītais izklausās diezgan skarbi. Bet tāda ir realitāte.

Ceru, ka mana pieredze noderēs, ja arī jūs esat savas otrās pusītes meklējumos iepazīšanās portālos.

Lai veicas!

Strēlnieks