Daoisms un veselīgs dzīvesveids

zemessardze Jurģis Liepnieks

Budisms, tātad, runā par piecām indēm, kas sagandē mūsu dzīvi un veselību.
Šīs indes bija:
1) naids/dusmas;
2) pieķeršanās;
3) skaudība;
4) lepnība;
5) muļķība/nezināšana.

Piecas indes, protams, nav maz, bet ir kāda sistēma, kurā zināmas 12 dažādas indes un attiecīgi 12 pretindes. Šī sistēma ir gan vienkāršāka, gan arī detalizētāka, un katra no 12 indēm, precīzāk, inžu grupām, ir saistīta ar noteiktiem orgāniem un pat slimībām, savukārt pretindes, tieši pretēji, – ar šo orgānu veselību. Runa ir par daoisma tradīcijā izstrādāto 12 enerģijas meridiānu sistēmu.

Indes ir šādas:
1) gandarījuma trūkums, neapmierinātība, mazvērtības komplekss – urīnpūšļa meridiāns;
2) nepārejoši uztraukumi un raizes par kaut ko – kuņģa meridiāns;
3) bailes no atbildības, atkarība no citu vērtējuma – tievās zarnas meridiāns;
4) bailes no vientulības, bailes no atraidījuma, izstumtības izjūta, nedrošība, kas saistīta ar bailēm no rasistiskas, reliģiskas vai politiskas vajāšanas, vilšanās, šķiršanās – resnās zarnas meridiāns;
5) bailes no nāves, sēras, skumjas, emocionāla un fiziska iztukšotība, emocionāla ievainojamība – tā sauktais triju sildītāju meridiāns;
6) neveiksminieka sindroms, skaudība – žultspūslis.
Tās ir sešas ar jaņ meridiāniem saistītās indes, tālāk seko iņ meridiāni:
7) egoisms, patmīlība, narcisms, iedomība – liesas un aizkuņģa dziedzera meridiāns;
8) nepieciešamība pēc agresīvas konkurences, tolerances trūkums, nepacietība, aizkaitināmība – sirds meridiāns;
9) ciešanas, ko sagādā neapmierinātība ar savu ārējo izskatu, attiecību un erotiskās dzīves problēmas – nieru meridiāns;
10) bailes no vecuma, zaudējuma, nabadzības, nedrošība par nākotni – tā sauktais perikarda meridiāns;
11) greizsirdība, egoisms, skopums, mantrausība, īpašnieciska attieksme attiecībās – aknu meridiāns;
12) pamestība, stress attiecībās, sajūta, ka esi nodots, nenovērtēts – plaušu meridiāns.

Saskaņā ar ķīniešu tradicionālās medicīnas principiem, ja kāda no šīm indēm bendē jūs, tad tam ir noteiktas fizioloģiskas sekas. Enerģija jūsu ķermenī neplūst brīvi un netraucēti, atsevišķās vietās rodas tās sabiezējumi, citās – enerģijas trūkst, un tas izraisa slimības. Ņemot vērā, ka visi meridiāni ir savstarpēji saistīti un katras divas stundas kāds no tiem ir it kā vadītājs visai dzīvības plūsmai ķermenī, traucējumi jebkurā no tiem izraisa sekas visā sistēmā. Traucēta tiek konkrētā meridiāna darbība, tam sekojošā, iepriekšējā un pretējā. Pastāv sarežģītas tabulas, kas parāda, kā problēmas vienā vietā izplešas un iespaido citas vietas ķermenī, atkarībā no tā, cik ilgi un cik intensīvus šo inžu izraisītos stresus cilvēks pārdzīvo. Vadoties pēc šīm tabulām, ķīniešu ārsts zina, kā un uz kuriem punktiem jāiedarbojas to vai citu problēmu gadījumā.

Par veselīgu dzīvesveidu šajā sistēmā tiek uzskatīts tāds, kurā cilvēku ne tikai nemoka neviena no minētajām indēm, bet tieši otrādi – viņš katru dienu apzinās uzskaitītajām pretējas emocijas.

Ja to cenšas iztēloties, tad izveidojas ārkārtīgi daudzpusīgs un pilnīgs dažādu prieku un pozitīvu pārdzīvojumu spektrs, kuru klātbūtne tie uzskatīta par veselīga dzīvesveida pamatu. Prieks te pašsaprotami tiek nošķirts no baudas un padarīts par kritēriju tam, vai jūs dzīvojat pareizi (veselīgi), vai ne. Līdzīgi arī budismā – laimes izjūta ir zīme, ka jūs praktizējat pareizi.

Fiziskās sāpēs rodas no emocionālām sāpēm, slimības vispirms ir prāta, tikai pēc tam ķermeņa stāvoklis.

Ja jūs darāt darbu, kas jums padodas un sagādā prieku, dod gandarījumu un ļauj nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai bez pūlēm kaut ko atliktu nebaltai dienai. Ja jūs mīl un ciena jūsu aprindās, jums nav bail no zaudējuma, nabadzības, vecuma, nāves un ne no kā cita, esat apmierināts ar savu izskatu un imūns pret svešinieku viedokļiem, jums ir brīnišķīga seksuālā dzīve, jūs esat veselīgi pašpārliecināts, iecietīgs, jums ir sveša skaudība, greizsirdība, mantrausība un naids, tad parādās liela iespēja, ka jūs ne ar ko nopietnu nesaslimsit. (Izņemot mehāniskās traumas, pārkaršanu, pārsalšanu un tml.)

Reālistiski es domāju, ka ja vien jūs neesat kāda augsti realizēta būtne, kaut kāds pusdievs vai kas tamlīdzīgs, tad izvairīties no minētajām indēm varbūt arī ir iespējams, bet nez vai katru dienu, katru stundu visa mūža garumā. Es, katrā ziņā, tādus cilvēkus neesmu saticis, tajā skaitā starp daosu skolotājiem.

Taču no sistēmas viedokļa te problēmu nav. Cilvēks, protams, ir nepilnīgs un var tikai censties.

Svarīgi ir vērot sevi, strādāt ar sevi, cīnīties ar lielākajām problēmām un to, ko nav iespējams atrisināt ar prātu, risināt, fiziski iespaidojot savu ķermeni.

Ja jūs esat bijuši Ķīnā, jūs zināt, kā tas notiek un kā izskatās. Parki katru rītu ir pilni ar cilvēkiem, kas vingro, dejo, izpilda dažādus specifiskus vingrinājumus, iedarbojoties uz tiem meridiāniem, kuros indes neļauj brīvi plūst dzīvības enerģijai.

Daosu iekšējā alķīmija glabā tūkstošus izsmalcinātu meditācijas tehniku un dažādu prakšu kopumus, kas Rietumos ir mazāk izplatīti, jo nav vienkāršojami līdz pasniegšanai sporta zālē uz katra stūra. Pazīstamākā no šīs tradīcijas nākusī lieta ir adatu terapija un attiecīgās masāžas, kā arī tā sauktais tai či, vai tai dzi.

Diemžēl, jebkurš problēmas risinājums ar akupunktūras, masāžas vai speciālu fizisko, elpošanas un dinamisko meditāciju palīdzību dod tikai īslaicīgu un nepilnīgu efektu, taču ikdienas fiziskā prakse, kopā ar sevis vērošanu un sava prāta atindēšanu, nešaubīgi spēj dot apbrīnojamus rezultātus.

Tajā pat laikā es vēlētos uzsvērt, ka slimības, vecums un nāve ir šīs dzīves dabiskas sastāvdaļas, no tām izvairīties nav iespējams, ja nu vienīgi jums izdodas kļūt par Budu šīs dzīves laikā, kas pat saskaņā ar lielāko daļu budisma skolu nav iespējams pat teorētiski.

Izvirzīt sev mērķi nekad nesaslimt būtu muļķīgi, drīzāk veselam esot būtu svarīgi pieņemt un pierast pie domas, ka arī katru no mums ne tikai var skart visnepatīkamākās no kaitēm, bet, visticamāk, kaut kas nelāgs notiks arī ar mums un tas būs tikai normāli, nevis kāda sevišķi nelabvēlīga, visu likteņa dievu sazvērestība personiski tieši pret mani. Varbūt ar šādu apziņu mēs varam uzvarēt kādas slēptas bailes mūsos un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Atceros, nesen kāds ļoti autoritatīvs, nu jau krietnos gados esošs latviešu dakteris, profesors, centās pārliecināt auditoriju nebaidīties no vēža, izraisot, maigi izsakoties, neizpratni klausītājos. Kā nebaidīties no paša šausmīgākā, no kā mēs visi baidāmies? Protams, nebaidīties. Bailes ir inde. Viena no ļaunākajām. Taču nav iespējams nebaidīties no vēža, baidoties no nāves un tas jau ir cits stāsts. Memento mori.

Prieka un gandarījuma pilnu dzīvi vēlot,

Jurģis Liepnieks.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz