Hokejists Juris Štāls atklāti stāsta par smagāko posmu sportista dzīvē

Juris Štāls

Hokejists Juris Štāls,  Latvijas U-20 hokeja izlases ģenerālmenedžeris, biznesa augstskolas Turība absolvents, stāsta par smagāko posmu sportista dzīvē – profesionālās karjeras beigām un pielāgošanos dzīvei. Sportists atzinīgi vērtē Latvijas jaunos hokejistus un apstiprina – mēs esam hokeja lielvalsts.

Jaunajiem sportistiem jādomā arī par izglītību

Daudzi sportisti, īpaši hokejisti, izvēlas visu likt uz vienas kārts un veltīt sevi tikai spēlei, atstājot izglītību novārtā. Es tomēr aicinātu apzināties, ka ne visi var kļūt par tāda līmeņa hokejistiem, lai ar to pelnītu naudu! Un, nonākot darba tirgū, bez izglītības ir ļoti grūti konkurēt, pat neiespējami. Izglītots cilvēks, kuram ir zināšanas, sabiedrībai ir daudz vērtīgāks un interesantāks. Izglītība viennozīmīgi ir nepieciešama, arī profesionāliem sportistiem, taču, jāņem vērā, ka tikai ar izglītības iegūšanu nekas nebeidzas – daudz kas ir atkarīgs no tā, kā katrs no mums to spēj tālāk pielietot. Izglītība ir viens no instrumentiem cilvēka arsenālā, bet, vai mēs mācēsim šo instrumentu likt lietā – tas vēl ir jautājums! Ir cilvēki, kuriem ir pat trīs augstākās izglītības, bet viņi tik un tā nespēj piedāvāt sevi darba tirgū.

Es ieteiktu tiem sportistiem, kuriem tuvojas t.s. augstskolas vecums, tomēr padomāt par studijām, jo mūsdienās ir daudz iespēju, kas palīdz savienot studijas un aktīvus treniņus. Man pat ir ideja, ka Latvijā augstskolās būtu jāveido hokeja komandas, lai jaunajiem sportistiem sniegtu iespēju studēt un attīstīt sevi sportā vienlaicīgi. Tā būtu iespēja tiem jaunajiem spēlētājiem, kuri nespēlē ārvalstu klubos, bet tomēr nevēlas atteikties no sava sapņa!

Savlaicīgi plānot dzīvi pēc karjeras beigām

Bieži vien, beidzot profesionālo karjeru, spēlētājiem iestājas depresija. Visu laiku cilvēks ir bijis kādam vajadzīgs, turklāt, tas ir sporta veids, kuram Latvijā daudzi seko līdzi, attiecīgi sportists kļūst vairāk vai mazāk atpazīstams. Cilvēks ātri pierod pie tā visa, tāpēc, beidzoties šim posmam, iestājas depresija. Darba tirgus nav tik atvērts, lai cilvēks, kurš visu savu līdzšinējo dzīvi ir pavadījis hokeja laukumā, varētu tajā ātri iekļauties. Daži mēģina sevi saistīt ar trenera karjeru, bet, jāņem vērā, ka visi spēlētāji nevar kļūt par treneriem. Turklāt, ir liels kontrasts arī atalgojuma ziņā. Profesionāli un labi spēlējot hokeju, ir lielas iespējas pelnīt labi, un, beidzoties karjerai, pēkšņi nākas saskarties ar daudz citādāku atalgojumu. Tad cilvēks jūtas kā izmests no laivas.

Nonākot darba tirgū, nākas saskarties ar skarbo realitāti. Katrs mēģina pārvarēt šo grūto posmu, kā var. Viens neatlaidīgi meklē darbu, pievēršas pavisam citai nozarei, bet ir arī tādi, kuri problēmas cenšas risināt ar alkoholu.

Komandas biedri mēdza ķircināt mani, jo vienmēr biju apkrāvies ar grāmatām

Jāatzīstas, ka es samērā vēlu uzsāku studijas, nebiju kā citi jaunieši, kuri uzreiz pēc vidusskolas iestājas kādā augstskolā vai universitātē. Biju aizņemts ar hokeju, visbiežāk atrados ārpus Latvijas, bet arī man pienāca laiks, kad sāku domāt, ko iesākšu pēc aktīvās karjeras beigām. Ja nemaldos, man bija 28 gadi, kad izlēmu iestāties augstskolā.

Studiju apvienošana ar hokeju tikai veicināja manu disciplīnu, apzinājos, ka man ir uzdevumi, kas jāpaveic un centos visu izdarīt maksimāli labi. Garākos pārlidojumos vai braucienos ar autobusu ņēmu līdzi grāmatas un mācījos. Komandas biedri, protams, mēdza ķircināt mani par to, jo vienmēr biju apkrāvies ar grāmatām.

Grūti iekļauties darba tirgū

Zinot, cik sportista karjera patiesībā ir īsa, un, kā mēdz izvērsties viņu dzīvesstāsti, ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību šim posmam – pēc karjeras beigām. Piemēram, izveidot fondu, lai sniegtu atbalstu pašā grūtākajā posmā, kad karjera ir beigusies, un nākas pārorientēties un darīt kaut ko pavisam citu. Tas attiecas ne tikai uz sportistiem, bet arī uz citām profesijām, kurās cilvēks var darboties salīdzinoši īsu laika posmu. Jāņem vērā, ka profesionālais sports sabojā veselību, un tas iekļaušanos darba tirgū padara vēl grūtāku.

Tajā pašā laikā, nevajag paļauties tikai uz citu cilvēku palīdzību. Izvēloties profesionāla sportista karjeru, ir jāapzinās, ka to nevarēs darīt visu mūžu – laiku nevar apmānīt. Cilvēkam pašam ir savlaicīgi jāplāno, ko viņš varētu darīt nākotnē. Es, protams, apzinos, ka piecpadsmit gadus jaunam cilvēkam, kurš veiksmīgi spēlē hokeju, tādas lietas nemaz nav aktuālas.

Izņemot  Rīgas “Dinamo”, nav komandu, uz kurām tiekties

Vērojot šodienas jaunos spēlētājus, jāsaka, ka situācijas ir ļoti dažādas – talantīgiem jauniešiem ir iespēja spēlēt augstskolu līgā ASV, kas nozīmē arī izglītības iegūšanu. Un var izvēlēties arī karjeru junioru līgā, kas nozīmē lielāku noslogotību, vairāk treniņus un tādā gadījumā izglītībai visbiežāk neviens nepievērš uzmanību. Ir arī piemēri, kad puiši savieno karjeru un studijas, bet tādu nav daudz.

Liela nozīme ir arī situācijai Latvijas hokejā kopumā, proti, pie mums, izņemot  Rīgas “Dinamo”, nav komandu, uz kurām tiekties. Latvijā nav tik spēcīgu klubu, lai jaunietis varētu pateikt – es spēlēšu tikai hokeju! Daudzi apzinās, ja viņi līdz noteiktam vecumam nav iekļuvuši kādā spēcīgā klubā, tad ir jāsāk domāt arī par kādu citu jomu, ar ko saistīt savu dzīvi, un jāpievēršas arī studijām.

Latvijā ir spēlētāji ar lielu potenciālu

Ir daudz talantīgu spēlētāju ar lielu potenciālu kļūt par labiem hokejistiem. Bet, lai kļūtu par veiksmīgu spēlētāju nākotnē, šobrīd ir jāpierāda sevi katru dienu. Viss ir atkarīgs no katra paša! Latvijas hokejā ir vērojama interesanta situācija – jauniešu līmenī mēs esam ļoti konkurētspējīgi, varam uzvarēt citu valstu izlases un gūt labus rezultātus, bet, pienākot vecumam, kad spēlētājs iekļūst junioru komandā, iestājas zināma veida lūzums. Citu valstu komandas „aiziet mums garām”. Grūtākais posms jaunam spēlētājam ir vecumā no četrpadsmit līdz sešpadsmit gadiem – kad jāpāriet no jauniešu komandas uz junioriem.

Šobrīd ir jaunieši, kuri sevi ir labi parādījuši, tāpēc galvenais, lai viņi neapstātos un turpinātu, jo priekšā ir ļoti smags darbs. Jāizvairās arī no tā, ka agri panākumi var „sakāpt galvā”, radot tādu pacēlumu, kas traucē attīstīties.

Latvija ir hokeja lielvalsts

Mūsu klimats ir ļoti piemērots tam, lai mēs būtu hokeja lielvalsts! Bet, ja runājam nopietni, tad mūsu valsts izlases panākumi hokejā liecina, ka mēs spējam sacensties ar daudz lielākām valstīm. Latvijā ir daudz hokeja fanu, kuri pieprasa panākumus, un tas uzliek spēlētājiem pienākumu būt līmenī un darīt visu, lai Latvija būtu starp citu valstu labākajām izlasēm.

Latvijai ir nepieciešami varoņi, tāpēc sabiedrībā ir tik liels atbalsts hokejam. Un tas atbalsojas arī spēlētāju panākumos – manuprāt, olimpiādes un čempionāti liecina, ka Latvijas izlase spēj ļoti sekmīgi cīnīties. Hokeja fani Latvijā ir lieliski! Turklāt, Latvijā ir gadu gaitā ir veidojušās spēcīgas hokeja tradīcijas, jau no Padomju Savienības laikiem – aizraušanās ar šo sporta veidu pāriet no paaudzes uz paaudzi.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz