Fizikas profesors pierāda, ka ir dzīve pēc nāves

dzīve pēc nāves

Fizikas zinātņu profesors Roberts Lanza no Ziemeļkarolīnas apgalvo, ka kvantu fizikā ir atrodamas liecības par to, ka ir dzīve pēc nāves.

Profesors Roberts Lanza (Robert Lanza) apgalvo, ka nāve, kādu mēs to pazīstam, patiesībā ir mūsu apziņā radusies ilūzija. „Mūsu skatījumā dzīve ir oglekļa un dažādu molekulu aktivitāte. Mēs dzīvojam un pēc tam zemē sapūstam,” – skaidro Lanza.

Zinātnieks, kurš strādā Veikforestas Universitātes Medicīnas skolā, Ziemeļkarolīnā, ir pārliecināts – kā cilvēki mēs nāvei ticam tikai tādēļ, ka mums tas ir iemācīts. Proti, mūsu apziņa dzīvību asociē ar ķermeņi un iekšējiem orgāniem, bet tie, kā zināms, mirst, raksta Dailymail.co.uk.

Biocentrisma teorijas atbalstītājs Roberts Lanza skaidro, ka nāve nebūt nav tāda, kā mēs domājam. Saskaņā ar biocentrisma idejām, visa centrā ir dzīvība un bioloģija. Tas nozīmē, ka tieši dzīvība rada Visumu, un nevis otrādi. No tā savukārt var secināt, ka objektu formu, izmēru un saturu nosaka cilvēka apziņa.

Kā piemēru zinātnieks min debesis. Visi zina, ka tās ir zilas, mums to māca jau no mazotnes. Taču tai pašā laikā būtu iespējams mūsu prātu pārprogrammēt un smadzeņu šūnām iestāstīt, ka debesis patiesībā ir zaļas vai sarkanas.

No tā secināms, ka tas, ko tu redzi, nepastāvētu, ja nebūtu tavas apziņas. „Mūsu apziņa veido pasauli,” – stāsta Lanza.

No biocentriķa pozīcijām tas nozīmē arīdzan to, ka arī laiks un telpa nav tik fiksētas vērtības, kā mēs esam raduši uzskatīt. Un, līdzko sāc pieņemt, ka laiks un telpa nav absolūti lielumi, tā nāve un ideja par nemirstību nonāk pasaulē, kurai nav telpisku vai lineāru robežu. Principā līdzīgi uzskata arī fizikas teorētiķi, ticot, ka tepat blakus eksistē bezgalīgi daudz Visumu ar bezgalīgi daudzām cilvēku un vienlaicīgu notikumu kombinācijām.

Lanza piebilst, ka itin viss, kas vispār jebkad var notikt, kādā no paralēlajiem Visumiem kaut kad noteikti notiks, vai ir jau noticis. Un tas nozīmē, ka nāve var arī neeksistēt. Kad mirstam, mūsu dzīve kļūst līdzīga tādam kā daudzgadīgam ziedam, kurš nonāk bezgalīgi daudzo Visumu kopumā.

Savu teoriju Lanza pamato ar dubultspraugas eksperimentu. Tas ir eksperiments, kurā daļiņas priekšā ir šķērslis ar divām spraugām. Daļiņu novērojot, tā kā lode iziet vai nu caur vienu vai caur otru spraugu. Ja daļiņu nenovēro, tā uzvedas kā vilnis un var caur abām spraugām iziet vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka daļiņas īpašības mainās atkarībā no cilvēka uztveres un apziņas. Arī gaismas fotonam ir gan daļiņas, gan viļņa īpašības.

Un kā domājat jūs? Rakstiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Dailymail.co.uk

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Fizikas profesors pierāda, ka ir dzīve pēc nāves"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
esunesunes
esunesunes

Tā ir savarota kvantu fizikas aksioma – kvantu fizikā novērošana kā tāda maina īpašības (var teikt – sabojā novērojamo objektu). Tas nekādi neapstiprina biocentrisma ideju. Toties apgāž to dzīvības neesamība uz Jupitera, Saules utt.

nazis
nazis

Pēc nāves dzīve nevar būt jau pēc definīcijas – nāve ir dzīves beigas. Paliek jautājums, vai saglabājas apziņa pēc fiziskās nāves, un ja saglabājas, tad cik daudz?

kkk
kkk

Nesapratu, kā daļiņa vienlaicīgi var iziet caur diviem caurumiem… Uzvedas kā vilnis vai IR vilnis? Ja IR vilnis, tad caurumu skaitam nav nozīmes. Un vispār, kā ir iespējams detektēt TO pasauli ar ŠĪS pasaules tūļiem? Impossibry…

wpDiscuz