Diēta 5/2: notievē ātri, badojoties divas dienas nedēļā

ātrā diēta

Diēta 5/2 jeb Ātrā diēta, balstīta uz pārtraukto gavēšanu. Tajā iekļauta normāla ēšana piecas dienas nedēļā un gavēšana pārējās divas.

Šajās divās gavēņa dienās jūs uzņemat aptuveni ceturtdaļu no ierastā kaloriju daudzuma – 500 kalorijas sievietes un 600 kalorijas vīrieši. Pārējā laikā atļauts ēst visu, ko vēlaties.

 

diēta

Grāmatas autori ir Maikls Moslijs (Dr. Michael Mosley) un Mimi Spensere (Mimi Spencer) no Lielbritānijas. Viņi apgalvo, ka izmantojot šo diētu, iespējams zaudēt svaru daudz ātrāk nekā ievērojot jebkuru citu diētu. Moslijs apgalvo, ka zaudējis 9,1 kg dažu nedēļu laikā.

Neskatoties uz to, ka ekstrēmu ēšanas režīmu asi kritizē ārsti visā pasaulē, Moslijs vēlas pierādīt, ka pārtrauktā gavēšana ir medicīniski pamatota, tāpēc visu grāmatas pirmo nodaļu veltījis gavēšanas pētīšanai.

 

diēta darbojas

diēta

Pirmkārt – mēģināsim saprast, kas notiek ar ķermeni, kad gavējat.

Cilvēkam gavējot ķermenim ēdiena vietā jāmeklē cits enerģijas avots, un tas sāk baroties no glikozes asinīs. Kad visa glikoze ir “izēsta”, organisms ķeras klāt uzkrātajai glikozei, kas atrodas kompleksās karbonhidrātu molekulās, kuras mēdz dēvēt par glikogēnu. Un visbeidzot, kad arī tās ir izsmeltas, ķermenis, lai gūtu enerģiju, ķeras pie tauku rezervēm, tomēr tas nav ilgstoši. Patiesībā, kad metabolisms samazinās atbildot uz niecīgo uzņemto kaloriju skaitu, jūsu ķermenis var ieslēgt bada režīmu.

 

diēta

5:2 diēta, kas balstīta uz pārtraukto gavēšanu, atšķiras no kaloriju ierobežošanas vai parastas badošanās

Pārtrauktā gavēšana nav tas pats, kas ilgstoša kaloriju ierobežošana vai badošanās. Tas nozīmē to, ka mūsu ķermenis ilgstoši neuzņem tam nepieciešamos nitrītus, lai baudītu pilnvērtīgu dzīvesveidu. Pārtrauktā gavēšana paredz “mazāka kaloriju daudzuma uzņemšanu, bet tikai daļu no kopējā badošanās laika,” raksta Moslijs. Viņš atzīst, ka ilgstoša gavēšana nespēj uzturēt ķermeņa funkcijas un var izraisīt muskuļu masas zaudēšanu. Pielietojot Ātro diētu jeb Diētu 5/2, nav ļauts iztikt bez ēdiena ilgāk par 24h.

 

d5

Labi, bet kur tad ir zinātne?

Pārtrauktā gavēšana uzlabo atmiņu un spēju mācīties, stimulējot jaunās smadzeņu šūnas reģionā, kas atbildīgs par atmiņu

Pētot peles, neirozinātnieks Marks Matsons (Mark Mattson) noskaidrojis, ka pārtrauktā gavēšana palielina proteīna līmeni, kas tiek dēvēts par smadzeņu atvasināto neirotropisko faktoru jeb BDNF. Tā stimulē šūnu darbību hipokampā, smadzeņu reģionā, kas atbild par atmiņu. (Hipokampa samazināšanās tiek saistīta ar demenci un Alcheimera slimībām).

Laboratorijā Matsons baroja vienu peļu grupu ar neveselīgu pārtiku jeb Junk Food, kamēr otra peļu grupa lietoja zema tauku satura pārtiku un badojās dažas dienas nedēļā. Peles, kas tika barotas ar neveselīgo pārtiku, kļuva resnas, kā arī tām bija problemātiski orientēties labirintā un nokļūt līdz pārtikai. Savukārt pelēm, kas badojās, smadzenēs tika novērots augstāks BDNF līmenis.

 

diēta

Pārtrauktā gavēšana balstīta uz “dzīru un badošanās” dzīvesveidu, ko piekopa mūsu senči.

Kādēļ hipokamps gavējot palielinās? Atbilde meklējama mednieku-vācēju laikā, kad cilvēkam ilgu laiku nācās iztikt bez pārtikas. Teorija liecina, ka lai izdzīvotu un atrastu pārtiku, smadzenēm jādarbojas vēl precīzāk un efektīvāk. Smadzeņu spēju uzlabošanās bijusi izdzīvošanas prasme, apgalvo Matsons. Taču nevar pilnībā apgalvot, ka tieši gavējot uzlabojas mūsu smadzeņu darbība, jo līdz šim eksperimenti ar cilvēkiem nav veikti.

 

diēta

Pārtrauktā gavēšana uzlabo garastāvokli

Iepriekš pieminējām proteīnu, dēvētu par smadzeņu atvasināto neirotropisko faktoru jeb BDNF, kas uzlabo atmiņu. Izrādās, ka šis pats proteīns samazina nemiera sajūtu un uzlabo omu. Matsons to pierādījis, pētot žurkas. Viņš injicējis BDNF žurku smadzenēs un tas radījis tādu pašu efektu kā antidepresanti. Jau atkal – šis tests nav veikts ar cilvēkiem.

 

diēta

Pārtrauktā gavēšana uzlabo insulīna iedarbību – tas ir hormons, kas ietekmē organisma spēju pārstrādāt cukuru un sadalīt taukus

Kad ēdam treknu pārtiku vai augstu cukura līmeni saturošu ēdienu, tas izraisa glikozes līmeņa celšanos asinīs. Ķermenis kā atbildes reakciju sāk ražot insulīna hormonu, kas neļauj glikozei (tā dod mūsu šūnām enerģiju) strauji mainīt līmeni. Tas tiek veikts, izņemot pārsniegto glikozes daudzumu no asinīm un uzglabājot to kā glikogēnu aknās lietošanai vēlāk. Insulīns arī nodrošina tauku uzglabāšanu tauku šūnās, tāpat kā cukura uzglabāšanu aknu šūnās.

Pētījumi rāda, ka pārtrauktā gavēšana uzlabo insulīna efektivitāti uzglabāt glikozi un sadalīt taukus, kas tiek saukts par insulīna jutīgumu. ‘’Palielināts insulīna jutīgums samazina aptaukošanās, diabēta un sirds asinsvadu saslimšanas risku,’’ raksta Moslijs.

 

diēta

Gavēšana var paildzināt cilvēka mūžu

Balstoties uz  Dienvidkalifornijas universitātes zinātnieka Valtera Longo (Valter Longo) pētījumu, vēl viens veids kā darbojas gavēšana ir – tā samazina IGF-1 daudzumu, ko ražo organisms. Samazinot IGF-1 uz insulīnu balstītu augšanas hormonu, ir iespējams izvairīties no dažādām ar vecumu saistītām saslimšanām.

“Kad esat jauns un augat, jums nepieciešams adekvāts IGF-1 līmenis un citi ar augšanu saistīti faktori, taču paaugstināts līmenis vēlākajos gados var izraisīt pāragru novecošanu un vēzi,’’ raksta Moslejs. Lai pārbaudītu šo teoriju, Longo ģenētiski modificēja peles, lai to organisms nereaģētu uz IGF-1. Viņš noskaidroja, ka šīs peles dzīvo uz pusi ilgāk par pārējām, un tās bijušas veselīgas, kad to uzņemtā ēdiena kalorijas tikušas ierobežotas.

 

diēta

Badošanās varētu palīdzēt cīņā ar vēzi

‘’Kad ķermenim trūkst ēdiena, organisms ieiet izdzīvošanas režīmā, samazinot šūnu darbības ātrumu un ‘’iesaldējoties,’’ skaidro Moslijs. Taču, neskatoties uz to, vēža šūnas turpina iesākto darbību un nemaina ātrumu, daloties un vairojoties, izmantojot ierobežoto enerģijas daudzumu. Longo noskaidrojis, ka badošanās spētu palīdzēt cīnīties ar vēzi, saudzējot veselās šūnas (liekot tām iesaldēties) no ķīmijas terapijas.

 

Gavēšanai ir arī sliktās puses

Līdz šim esam aplūkojuši, kā badošanās palīdz dzīvot ilgāk, izskatīties jaunākiem un likvidēt atmiņas zaudējumus. Taču ne visiem šī diēta ir piemērota.

‘’Neskatoties uz šīs diētas popularitāti, sabiedrībā valda liela neticība  – ir ievērojami ‘’robi’’ tās pamatos,’’ Lielbritānijas Veselības aģentūra, Nacionālā Veselības Apvienība par to raksta savā mājas lapā pēc grāmatas iznākšanas. Liza Moskoviča (Lisa Moskovitz), dietoloģe no Manhetenas, piekrīt: ‘’Trūkst pierādījumu tam, ka dažu dienu kaloriju ierobežošana spētu ietekmēt ķermeni labāk nekā pilnas nedēļas kaloriju ierobežošana.’’

 

Kā uzsākt ilgstošo gavēšanu?

 

   1. Dodieties pie ārsta

Nedrīkst uzsākt šo diētu, nekonsultējoties ar savu ārstu un neveicot vajadzīgos testus. Moskoviča arī brīdina: ‘’Diēta var nebūt bīstama visiem, taču es neiesaku to pielietot diabēta slimniekiem, jo tā ietekmē cukura regulēšanu asinīs izmantojot medikamentus. Šo diētu arī neiesaku cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu, it īpaši gavēšanas dienās, kad badošanās spēj būtiski ietekmēt aktivitāti.’’

 

    2. Pārbaudiet svaru un BMI (ķermeņa masas indeksu)

Pārliecināties par savu svaru ir vienkārši – uzkāpiet uz svariem. Jūsu BMI jeb ķermeņa masas indekss ir jūsu svars, dalīts ar jūsu garumu kvadrātā, reizināts ar 703.

Reģistrējiet savu progresu dienasgrāmatā. Jums nav jāsveras katru dienu, taču Moslijs iesaka to darīt vismaz reizi nedēļā.

 

    3. Izlemiet, kurās dienās gavēsiet

Jums jāēd normāli piecas dienas nedēļā un jāierobežo kaloriju skaits atlikušajās divās, pēc jūs izvēles. Jums jāizvēlas, kā sadalīt šīs kalorijas.

Moslijs izvēlējies dalīt savas atļautās 600 kalorijas brokastīs un vakariņās, Spensere savukārt sadalīja tās divās ēdienreizēs ar dažiem našķiem starp tām. Balstoties uz autoru teikto, ir pierādījumi, ka noturēšanās ilgāku laiku bez ēšanas uzlabo rezultātus, tas nozīmē, ka Moslija tehnika, iespējams, darbojas mazliet labāk.

 

    4. Izlemiet, kāda veida ēdienu jūs lietosiet. Izvēlieties ēdienu, kas jūs nodrošinās ar enerģiju ilgāk

“Jūsu mērķis lietot pārtiku, kas apmierina izsalkumu, bet turas 500-600 kaloriju robežās – labākais veids ir izvēlēties augstu proteīna līmeni un zemu glikēmisko indeksu saturošus produktus,’’ raksta autori. Tie ir, piemēram, auzu pārslas, rieksti, sēklas, pupas un olas. Viena nodaļa no grāmatas „Ātrā diēta” sastāv tikai no ēdienu plāniem un ēdienkartēm.

500 kaloriju porcijas plāna piemērs: Brokastīs – biezpiens, puse bumbiera un svaigas vīģes. Vakariņās –  laša un tunča sašimi ar sojas mērci, vasabi, marinētu ingveru un mandarīns.

600 kaloriju porcijas plāna piemērs: Brokastīs – vārītas olas, sparģeļi, pilngraudu grauzdiņš un divas plūmes. Vakariņās – Thai steika salāti.

Brīdinājums: pirms uzsākat diētu, obligāti konsultējieties ar ārstu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: thefastdiet.com

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz