Astroloģe Deina par harmonizējošo „aijā”, Visumu – cilvēku šķirotāju un planētām

astroloģe

Numeroloģe, astroloģe, arī skaņu vibrāciju dziedinošās dziedāšanas speciāliste – tāda šobrīd ir Deinas nodarbošanās. (Uzvārdu nevajagot rakstīt, jo uzvārds sievietēm mainoties.) Dziedātāja ar vairāk kā desmit gadu skatuves pieredzi, ar deju skolotājas diplomu, ar augstāko izglītību uzņēmējdarbībā un pieredzi reklāmas un mārketinga darbā nu jau četrus gadus zīmē numeroloģiskās mandalas un kartes, pēta astroloģiskās kartes, runājas ar cilvēkiem un apgalvo, ka krīze pasaulē ir tāpēc, ka cilvēks ir aizmirsis, kas ir patiesās vērtības.

 

Iveta Daine: Kāpēc pametāt diezgan pieprasīto mārketinga un reklāmas speciālista darbu un pievērsāties ezotēriskajām zinātnēm?

Deina: Mana dzīve līdz meitiņas piedzimšanai vispār bija ļoti aktīva. Es ne vien veidoju karjeru mārketinga jomā, bet arī studēju un paralēli darbam man bija arī aktīva mūzikas dzīve, dziedāju gan viena, gan kopā ar Gati Stūrnieku (duets „DIVI”), aktīvi koncertēju, piedalījos arī dažādos citos mūzikas projektos, tika ierakstīti vairāki albumi un uzņemti videoklipi, vadīju arī savu deju šovgrupu. Tomēr, lai arī skatuve un mūzika man sniedza prieku, veiksmīgais darbs mārketinga sfērā nesniedza to pilnīgo gandarījuma sajūtu, kurai jābūt, ja tu dari to, kas ir tavs. Tam visam paralēli vijās arī mana interese par visu mistisko, tai skaitā arī par astroloģiju, numeroloģiju un dziedniecību, bija sajūta, ka tas ir mans, bet vēl nezināju, kurš no ceļiem tieši, tāpēc daudz lasīju, krāju materiālus, apguvu reiki.

Kad pēc meitas dzimšanas bija jāizvēlas, vai atgriezties mārketinga nozarē vai meklēt citas pašrealizācijas iespējas, ceļš mani aizveda uz Hamburgas astroloģijas skolu, kurā pirms četriem gadiem uzsāku mācības. Tur ir ļoti interesanti, jo bez astroloģijas jāapgūst daudzas citas zinības: piemēram, astrosofija, fizognomija, Taro kārtis, hiroloģija, bioenerģētika, Dzīvā ētika, un tās ir nopietnas četru gadu studijas ar diplomdarba aizstāvēšanu un bakalaura pakāpi, kuru šogad arī ieguvu. Otrajā gadā sāku apgūt numeroloģiju, un tieši tad skaitļi un planētas man savijās kopā, un izveidojās sava sistēma, pēc kuras arī šobrīd strādāju.

I.D.: Kā tikāt līdz vibrāciju dziedāšanai?

D.: Stājoties skolā, tās direktors Valērijs Babajevs apskata katra studenta astroloģisko karti. Ieskatījies manā kartē viņš teica, ka man no iepriekšējām dzīvēm nāk līdzi ļoti spēcīga un dziedinoša balss. Viņš izteica varbūtību, ka nākotnē es varētu pat dziedināt cilvēkus ar balsi. Tobrīd es pie sevis pasmējos, ka nav nekāda sakara dziedāšanai ar dziedināšanu. Tomēr jau pēc mēneša Dzīvās ētikas seminārā, uz kuru bija sabraukuši dažādi speciālisti no citām valstīm, kāda somiete sāka stāstīt par vibrāciju dziedinošo dziedināšanu un pat nodemonstrēja, kas tas ir. Biju ļoti pārsteigta, ka kaut ko tādu uzzinu, un sapratu, ka tas ir mans.

I.D.: Kas tad ir vibrāciju dziedāšana?

D.: Visa pamatā ir vibrācijas jeb skaņas. Viss ir vibrācijas. Jebkuram priekšmetam ir sava skaņa. Ir rupjas un ir smalkas vibrācijas. Rupjās mēs redzam, smalkās dzirdam. Arī mēs katrs skanam, katrs mūsu orgāns, katra šūna skan. Vesels orgāns skan savādāk nekā slims. Vesels cilvēks skan savādāk nekā tāds, kuram ir kādas problēmas. Emocionālas, mentālas vai fiziskas. Mēs visi ikdienā lietojam vibrāciju dziedinošo dziedāšanu to pat neapzinoties – kad jūs sasitat pirkstu, parasti atskan – AU! – tās arī ir šajā gadījumā dziedinošās skaņas.

I.D.: Vai domas arī ir vibrācijas?

D.: Jā, informatīvais lauks arī ir vibrācijas.

Sistēma, kuru esmu apguvusi, balstās uz patskaņiem, tos izdziedot, pirmais un galvenais mērķis ir atklāt savu dabas doto balsi. Ceļā uz to, mēs sevi dziedinām, atbrīvojoties ar skaņas palīdzību no dažādiem enerģētiskiem „korķiem” organismā. Kad skaņa, ko dziedat, plūst pa visu ķermeni un skan viss ķermenis, tad rezultāts ir sasniegts. Protams, tas nav sasniedzams vienā reizē. Bet galvenais – katrs pats sev dziednieks, jo viss, kas ir nepieciešams – vēlēšanās dziedāt jeb, kā viena mana skolniece saka – skaņot. Nav vajadzīga ne „dziedamā rīkle”, ne mūzikas izglītība, ne kādi palīglīdzekļi.

 

CILVĒKS SEV PALĪDZ AR DZIEDĀŠANU

„Kad panāk situāciju, ka prāts ir atslēgts un cilvēks vienkārši skan, vienā brīdī ir tāda fantastiska sajūta, it kā būtu saslēdzies ar debesīm un ka tā vairs nav tikai tava balss, bet tu saplūsti ar Visumu.”

(Es nostājos brīvi, novelku basas kājas un dziedu „ā”. Deina un fotogrāfs Kristaps vērtē. Cenšos ļoti pareizi, bet izrādās, ka dzied tikai mana ķermeņa augšpuse, kājās, rokās vispār neaiziet skaņa, nerunājot par muguru.)

D.: Ir jāskaņo regulāri, lai skanētu arī rokas un kājas, mugura. Mans mērķis ir iemācīt šo metodi katram, kurš vēlas sevi dziedināt vai sakārtot. Nodarbībās mācāmies ar kādu skaņu, kādā veidā var harmonizēt enerģētiskos centrus jeb čakras. Tad, zinot, ka katrai no skaņām atbilst konkrēta stihija – ūdens, uguns, zeme, gaiss, ēteris un ka visas šīs stihijas ir arī mūsos, mācāmies visas stihijas harmonizēt, vai aktivizēt to, kura tajā brīdī vairāk vajadzīga.

Vislabākais šai sistēmā ir tas, ka nav nekas ar prātu jāzina vai jāmāk. Prāts drīzāk šeit traucē, tas ir jāatslēdz, citādi nekas nesanāk. Kad panāk situāciju, ka prāts ir atslēgts un cilvēks vienkārši skan, vienā brīdī ir tāda fantastiska sajūta, it kā būtu saslēdzies ar debesīm un ka tā vairs nav tikai tava balss, bet tu saplūsti ar Visumu. Reizēm cilvēks nesaprot, kā viņš tādu skaņu ir dabūjis no sevis laukā, bet cilvēka balsī uzrodas tādas vibrācijas un skanējumi, kādi tieši viņam ir vajadzīgi, lai dziedinātos. Visneparastākās sajūtas un dziedinošais efekts ir strādājot grupā, kad vairāki cilvēki ar savu balsi var radīt neparastas skaņu harmonijas.

I.D.: Ko cilvēks iegūst, mācoties šo dziedāšanu?

D.: Šādi cilvēks sevi līdzsvaro, harmonizē un dziedina. Kad cilvēks attīrās un iegūst savu īsto balsi, kad ir noņemti visi bloki, cilvēkā ieslēdzas viņa radošais potenciāls, ko Dievs viņā ir ielicis. Cilvēki nereti sāk gleznot, dziedāt, dzejot, dejot, jo ir atvērušās spējas, ko, iespējams, no bērnības laika viņš pats sevī ir bloķējis.

Pirmā reakcija, kad sākas attīrīšanās, parasti ir tāda, ka cilvēks sāk raudāt. Skaņu terapija ir efektīva tikai tad, ja nedomā līdzi, kā tas izskatās, izklausās, bet ļaujas sajūtām un skanējumam. Esmu dziedātāja un varu nodziedāt klasiski skaisti un pareizi, bet tas nav vajadzīgs – skaņai ir jāļauj skanēt tādai, kāda konkrētā brīdī nāk. Jo tieši tās skanējums, atklāj, kur ir problēmas un vibrācijas, kas ieskanas, dziedina. Reizēm es skaņu izmantoju kā diagnostikas „staru” – ar skaņu „izeju cauri” (noskenēju) cilvēku no galvas līdz kājām, un balss nekļūdīgi parāda, kur ir problēmas.

I.D.: Vai jūs varat nodarbībās iemācīt, kas jādara, lai tā skaņa skanētu, kā vajag?

D.: Es varu parādīt, pastāstīt, vadīt, palīdzēt ar savu balsi, atbalstīt, bet tas ir darbs pašam ar sevi. Sākumā galvenais ir „atslēgt” prātu un tad jau pakāpeniski viss izdodas un notiek. Un vēl arī svarīga ir doma, vizualizācija – ja es domās raidu skaņu uz sirdi, tā tur arī aizies. Ja es vizualizēju, ka sūtu skaņu uz rokām, kājām – viņa arī meklēs to ceļu turp. Nodarbību laikā cilvēkiem rodas interesantas vīzijas, sajūtas, arī krāsas. Reizēm mēs dodamies ar skaņas palīdzību ceļojumos, iepazīstamies ar planētām. Arī vibrāciju dziedāšanā izmantoju savas numeroloģiskās un astroloģiskās zināšanas, jo atklājot caur šīm mācībām, kāda enerģija vai enerģētiskie stari cilvēkam trūkst, varu piemeklēt burtus, skaņas, zilbes, kuras dziedot, cilvēks sev palīdz.

I.D.: Tātad slimajiem vajadzētu dziedāt, pieskandināt savu ķermeni?

D.: Tas nav tikai līdzeklis, lai izārstētu slimību. Kad sāk nodarboties ar vibrāciju dziedāšanu, tiek lēnām jauktas nost mūsu prāta važas – tajā brīdī, kad cilvēks atbrīvojas un sāk skanēt, arī viņa radošais potenciāls pieaug. Ir ikdienas skaņošana – kad katrs enerģētiskais centrs jeb čakra tiek harmonizēti ar konkrētu skaņu. Mēs trenējamies, kā elpot, kā savienot skaņas. Tur ir saistība ar pamata dziedinošo ci enerģiju.

I.D.: Mums ir skaistas tautasdziesmas. Reizēm rodas sajūta, ka dažu tautasdziesmu dziedāšana arī kaut ko izmaina cilvēkā? Vai tā varētu būt?

D.: Esmu sākusi pētīt mūsu šūpuļdziesmu iedarbību caur numeroloģiju. Rindiņās „aijā žužū” ir tādas vibrācijas, kas harmonizē vīrišķo un sievišķo enerģiju un sāk līdzsvarot mūsu aktivitāti.

I.D.: Kā gan senči varēja zināt, ko var panākt ar „aijā”?

D.: Mūsu senči visu zināja!

I.D.: Varbūt tas radās intuitīvi, pēc sajūtām?

D.: Sākumā tomēr bija senās zināšanas, pēc tam tas aizgāja kā sajūtas. Bet sajūtas jau arī ir tās, pēc kurām jādzīvo. Esmu numeroloģiski skatījusies senās baltu zīmes. Izrādās, tā enerģētika, kas piemīt katrai zīmei, saskan ar to, ko atklāj numeroloģiskā mandala.

Man patīk pētīt, man patīk atklāt jaunas likumsakarības. Varbūt tāpēc es sintezēju savas zināšanas. Viens no maniem mērķiem ir izpētīt caur numeroloģisko prizmu latviešu tautas dziesmas, zināmos spēka vārdus, atklājot to enerģētiku un, balstoties uz manām zināšanām par vibrāciju dziedāšanu, izveidot tādas kā mūsu pašu latviskās mantras vibrāciju dziedāšanai.

 

astroloģe

JĀMAINA SEVI, NEVIS CITUS ĀRPUSĒ

„Šobrīd ir laiks, kad notiek šķirošana – katram ir jāizdara konkrēta izvēle, sekot gaismas vai tumsas spēkiem.”

I.D.: Vai tad cilvēkiem vispār drīkst dot šādas zināšanas par to, ko var izdarīt vai ietekmēt ar baltu zīmēm, ar dziedāšanu?

D.: Šobrīd ir laiks, kad notiek šķirošana – katram ir jāizdara konkrēta izvēle, sekot gaismas vai tumsas spēkiem. Turpināt garīgo attīstību vai degradēties līdz zemākajiem instinktiem. Tāpēc tik daudz pieejama ir informācija un zināšanas par okultajām mācībām, maģiju, ne tikai labajām, bet arī sliktajām, par neredzamās pasaules enerģētiku, augstākajiem likumiem. Tieši tāpēc arī tiek pieļauta netiklība, amoralitāte, zemākie instinkti, vērtību degradācija. Jo vairāk cilvēkiem ļauj, jo ātrāk cilvēki sašķirojas un izvēlas, kuru ceļu iet. Tie, kuri nav gatavi attīstībai, ātri „paklūp” vai degradējas. Numeroloģiski visiem šis gads ir pārmaiņu gads. Notiek kustība, process un visi „paslēptie” netikumi, neizdarības, tiek paceltas augšpusē, un tiek dota iespēja mainīties un attīstīties.

I.D.: Vienmēr jau gribas bakstīt ar pirkstu, lai tie citi, kur ir tādi un šitādi un noteikti ne tik labi, lai viņi mainā vispirms… Vai mēs varam skatīties uz cilvēkiem, kas dara sliktas lietas tā, ka tā ir viņu problēma un viņu izvēle?

D.: Arī. Bet pamatā nav jāvērtē citi. Katram pašam ir savi uzdevumi un katram ir jāstrādā ar sevi – kad esi izdarījis izmaiņas sevī, tad notiks arī izmaiņas ārpusē. Nevis otrādi, ka mainīšu ārpusi un tā piekārtosies man.

Kas atteicas uz noziedzniekiem un citiem reāli sliktu darošajiem cilvēkiem, ir jāsaprot, ka ļoti bieži cilvēks jau ierodas pasaulē ar šādu uzdevumu, viņam ir uzdevums būt tādam.

I.D.: Tad jau var cilvēks sapriecāties, ka viņam, piemēram, ir uzdevums naudu piesavināties un būt koruptīvam – vai tad tas nevar kalpot kā attaisnojums, ka viņam taču ir tāds uzdevums?

D.: Ja skatāmies astroloģiski, tad katrai planētai ir dažādas ietekmes, bet tomēr tā ir cilvēka brīva izvēle, kuru ietekmi viņš izvēlas. Ir ļoti grūti šādus vispārīgus skaidrojumus sniegt, jo katrā konkrētā gadījumā ir kaut kas cits. Var būt gadījums, ka, piemēram, sieviete šajā dzīvē dara kļūdas ar vieglu uzvedību, jo iepriekšējā dzīvē ir bijusi mūķene un nav realizējusi savas seksuālās tieksmes, tāpēc viņai tas jādara, lai harmonizētu sevi.

I.D.: Vai jūs redzat, kad cilvēks mirs?

D.: Astroloģiskajā kartē ir vairākas planētas, kas varētu liecināt par to, kad cilvēks varētu aiziet, bet notikumus uz priekšu simtprocentīgi mēs nekad nevaram paredzēt, jo katrs solis, ko šodien speram, katra darbība un pieņemtais lēmums ietekmē mūsu nākotni.

I.D.: Tātad eksistē cēloņsakarību likums?

D.: Viennozīmīgi – jā! Pat mūsu senči teica – ko sēsi, to pļausi! Ja mēs pārkāpjam Visuma likumus, tad seko atbildība par izdarīto, šajā vai citā dzīvē. Tādēļ varbūt ir vērts aizdomāties, ka tās nejaukās lietas, kas ar cilvēku notiek, ir tikai parāda atdošana. Svarīgi ir saprast, ka dzīve ir skola un mēs katru dzīvi mācāmies jaunas patiesības, īpašības, un arī izpērkam, atstrādājam vecus parādus. Un, jo ātrāk mēs tos labprātīgi „atdodam”, apzināmies, jo ātrāk viss dzīvē sakārtojas. Ja mēs skatāmies numeroloģiski, tad katrs cipars ir saistīts arī ar kādu planētu un tad, ja savienojam astroloģiju un numeroloģiju, var redzēt, kas cilvēks ir, kāpēc viņš dzīvo, kādi ir viņa uzdevumi, kas viņam jāmācās kurā dzīves posmā un kas katrā dzīves gadā.

I.D.: Bet cilvēkam ir izvēle – vai nu ievērot tās mācības un mainīties, vai nemainīt neko. Vai tad no tā mainīsies astroloģiskā karte?

D.: Jā, izvēle ir. Tāda ir mums katram, jo viens no galvenajiem likumiem Visumā ir atbildības likums, kas saistīts ar brīvību, brīvu izvēli. Kā tie saistīti? Mēs uzņemamies atbildību par visu, ko mēs domājam, sakām un darām vai nedarām. Es esmu jaunā laika astroloģe, balstos uz Hamburgas astroloģijas metodēm, izmantoju arī klasiskās astroloģijas zināšanas, tomēr, lai palīdzētu cilvēkiem saprast viņu dzīves mācības un uzdevumus, ar to vien nepietiek, tādēļ daudzas atbildes smeļos no Dzīvās ētikas, un dažādu citu viedu cilvēku, skolotāju zināšanām, atziņām. Bez šīm zināšanām, bez Visuma likumu zināšanas, savas dzīvesgudrības, kas nākusi caur pieredzi, es nevarētu cilvēkam izstāstīt tās nianses, kas ir viņa kartē. Man jāprot būt skolotājai konkrētā brīdī, bet es neizmantoju gaišredzību, es vairāk paļaujos uz cipariem, planētām, tomēr daļa informācijas arī atnāk “pa tiešo” – es esmu starpnieks informācijai, kuru man jānodod tam, kurš ir atnācis pie manis. Ir tādi cilvēki, kas sēž un klusē, kamēr skaidroju viņa datus, bet beigās saka: „Tāda sajūta, ka jūs mani sen pazīstat…” Es tikai stāstu to, ko redzu, ko man stāsta cipari, planētas un informāciju, kas pa vidu atnāk.

I.D.: Vai jums nemaz nepiemīt gaišredzība?

D.: Man ir nevis gaišredzība, bet gaišzinība. Pastāv arī gaišjūtība, gaišdzirdība utml… Es zinu, nevis redzu. Reizēm, neskatoties uz to, ka cilvēkam ir viena un tā pati astroloģiskā karte, es nezin kāpēc kaut ko ieraugu vai neieraugu. Tas atkarīgs no konkrētā mirkļa, kad es skatos lietas. Bija situācija, kad skatījos vasaras sākumā kādai meitenei partnerattiecības ar puisi un man bija skaidra aina, bet viņa pie manis atnāca tikai vasaras beigās. Es paņēmu savas piezīmes, astroloģisko karti un … neko no tā, kas bija, neredzēju. Laiks bija pagājis un situācija mainījusies, tādēļ arī tas, ko redzēju vasaras sākumā, bija jau pagātne un astroloģiskā karte „stāstīja” jau man pavisam citu stāstu par šo pāri. Esmu arī ievērojusi, ka „diska grozīšana” jeb astroloģiskās kartes skatīšana, paātrina, iekustina daudzus notikumus cilvēka dzīvē.

 

ATBILDĪBA UN REAĢĒŠANA

„Ja cilvēks man pasaka sliktus vārdus, tā ir mana atbildība, vai es dusmošos vai nē. Nevis tā cilvēka atbildība, kurš ir ko sliktu teicis. Manas emocijas ir mana atbildība, viņa rīcība ir viņa atbildība.”

I.D.: Kas ir ar nolemtību? Vai var redzēt datumu, kurā notiks avārija, kad jāprecas?

D.: Katrai planētai jau nav tikai viena iedarbība. Piemēram, Saturns, ar ko biedē klasiskā astroloģija, jo tas saistīts ar krīzēm, ar šķiršanos, ar dažādiem ierobežojumiem, vienlaikus ir arī tas, kas pieprasa kārtību – kā stingrs vecītis ar žagaru. Viņš pieprasa, lai tiktu ievēroti likumi, lai cilvēks saprot, kas ir vērtības. Tai pašā laikā planētas debesīs kustas, un tās ar savu stāvokli zināmā gadā vai mēnesī iedarbina kādu situāciju dzīvē, bet katram tas ir individuāli.

Kad cilvēks dzīvo neapzināti, tad viņam tās ne visai jaukās planētas strādā zemapziņas līmenī un nostrādā ar kaut kādām nejaucībām, bet, ja dzīvo apzināti, tad šo ietekmi var koriģēt – apzināti pielāgot.

I.D.: Kas ir nejaucības?

D.: Piemēram, Saturna ietekmē cilvēks grib šķirties no partnera, bet, ja viņš saprot, ka Saturns tikai vēlas, lai viss tiktu sakārtots, lai attiecības tiktu pārvērtētas – ir vai nav mīlestība, tad viņš var arī izvēlēties neizšķirties. Ir Visuma likumi, un tie ir jāievēro. Par tiem es varētu stāstīt gari.

Viens no likumiem, ko jau minēju, ir atbildības likums. Mēs bieži to saprotam šaurā izpratnē, ka esam atbildīgi vai par bērnu, vai par savu dzīvnieku, bet atbildības likums ir daudz plašāks. Mēs esam atbildīgi par to, ko mēs domājam, ko jūtam, kā mēs reaģējam. Piemēram, ja cilvēks man pasaka sliktus vārdus, tā ir mana atbildība, vai es dusmošos vai nē. Nevis tā cilvēka atbildība, kurš ir ko sliktu teicis. Manas emocijas ir mana atbildība, viņa rīcība ir viņa atbildība.

I.D.: Mēs bieži savu atbildību uzgrūžam citiem, bet paši uzņemamies cita atbildību. Kā māte, kas melo dēla vietā priekšniekam, kad viņš mājās piedzēries…

D.: Tieši tā. Un tad nav skaidrs, kāpēc viss notiek ačgārni. To mēs negribam saprast, bet tas visu dzīvi ir jāmācās. Neviens cits no malas nav atbildīgs par mūsu emocijām, kā vien mēs paši. Mēs bieži vien nedzīvojam, mēs reaģējam, un tas ir atkarīgs no tā, kāda trauma mūsos iekšā sēž.

Pārsvarā mēs nevis dzīvojam un baudām dzīvi, bet reaģējam. Mēs varbūt neejam un nepamēģinām kaut ko brīnišķīgu, jo mūsos ir atmiņa, ka tas var sāpēt. Mēs paši esam atbildīgi par visu, kas ar mums notiek. Arī par to, vai mums ir vai nav attiecības. Bet to visu var sīkāk izlasīt labās grāmatās, kuras es arī vienmēr iesaku saviem klientiem izlasīt, jo tikšanās reizēs jau visu nevar izstāstīt.

I.D.: Parasti, ja kādam nav attiecību, tad viņš domā, ka nav pietiekami labs un meklē sevī vainu.

D.: Mēs gaidām, kad apkārtējā pasaule uz mums reaģēs, bet viss sākums ir mūsos. Kad sāksim sevi mīlēt, nevis gaidīsim, ka kāds nāks un mīlēs, tad attiecības būs. Sevis mīlēšana arī ir visu mūžu jāmācās. Jāsāk ar to, ka es pieņemu sevi tādu, kāds esmu. Ļoti bieži, pat nostājoties pie spoguļa, mēs uzvelkam maskas, kaut kam līdzināmies, kaut kam pielāgojamies. Mēs gribam būt sliktāki vai labāki, bet neesam tādi, kādi esam.

Mācoties vibrāciju dziedāšanu, kādas no pirmajām nodarbībām tēma ir – es un mans vārds. Sakot savu vārdu, var sadzirdēt, sajust, vai cilvēks patiesi izjūt un ir viens vesels ar savu vārdu. Vibrāciju vingrinājumi palīdz atrast šo savienību un saplūst kopā vienā veselā.

I.D.: Vai tas ir labi, ja cilvēki izmanto astrologus vai kādus citus zintniekus, kas skaidro, kas jādara, kā jādzīvo? Tās ir daudzu cilvēku šaubas, ka, iespējams, ir vienkārši jāļaujas dzīvei, nevis jāmeklē kāds, kurš pateiks, uz kuru pusi doties.

D.: Ja dzīvojam neapzināti, mēs vienkārši peldam pa straumi, ir kādas nepatikšanas, ir kāda laime – kā ir, tā paļaujamies. Piemēram, ja astroloģiski nāk Neptūns, tad tas uzliek cilvēkam tādas kā rozā brilles, sliktākajā gadījumā, cilvēks vispār nesaprot, ko dara. Bet, ja cilvēks zina, ka šajā laikā uz viņu darbojas šī planēta, tad viņš pielieto šo planētu „augstākā oktāvā”, kā astrologi saka, jo katrai planētai ir vairākas oktāvas, kā var to izmantot. Neptūna laikā var izmantot iespēju pieslēgt intuīciju, kas ir tiešais kanāls uz augšu, un saņemt visvairāk vajadzīgo informāciju.

Cilvēki, kas vairāk turas pie reliģijas, zina, ka Dievs ir jāmīl, bet Dievs esam mēs paši, jo esam Dieva daļiņa. Ja mēs nevaram iemīlēt sevi, tad patiesībā pārkāpjam bausli, jo patiesībā tas viss sākums ir mūsos un, ja sākam mīlēt sevi, tad mēs mīlam Dievu, kurš ielicis mazu daļiņu – monādīti katrā cilvēkā. Visi notikumi, kas mūsu dzīvē notiek, tie nāk ne no planētām, ne no citiem cilvēkiem, tie sākas mūsos.

Tādēļ, jā, var neiet pie astrologiem un numerologiem, protams, bet tad vairāk vajag paļauties uz savu intuīciju, nevis prātu, loģiku vai sabiedrības noteiktajām klišejām. Astrologs, numerologs var palīdzēt ātrāk saprast to, kas ir svarīgākais, vai arī apstiprināt jūsu ar intuīciju atrastās atbildes, domas.

I.D.: Ja runājam par astroloģiju, tad daudziem tomēr ir priekšstats, ka visu noteikušas planētas un mēs tur neko nevaram darīt.

D.: Tad, kad cilvēks apzināti dzīvo, tad viņš izmanto planētu ietekmi sev par labu. Es no savas pieredzes varu izstāstīt, ka zinot, ka ir kāda nelaba planēta vai pilnmēness, es varu sev pateikt – jā, tāpēc es tagad tā jūtos. Zinot par kādu nejauku planētu, es nepakļaujos tās ietekmei, provokācijām, bet cenšos vadīt savas emocijas un es pati esmu tā, kas nosaka, vai es būšu dusmīga, jo ir pilnmēness, nevis Mēness man to ietekmēs.

 

astroloģe

KAD CILVĒKS PATEICAS, SLIMĪBA APSTĀJAS

„Uz mums iedarbojas dažādi sabiedrības principi, uzskati – bet mēs varam dzīvot apzināti un normāli tikai tad, kad visu to pabīdām malā un vienkārši pieslēdzamies savai intuīcijai.”

I.D.: Kas ir slimības jūsu izpratnē, kāpēc tādas tiek atsūtītas?

D.: Tās parasti ir kaut kādas cilvēka kļūdas un, jo nopietnāka slimība, jo nopietnākas kļūdas, kas nav ilgi labotas. Tā kā augšā ir pārvaldnieki, kuri skatās, kā mēs dzīvojam, vai mēs mācāmies vai nemācāmies, tad viņi tad, kad mēs nedarām to, kas jādara un nereaģējam uz viņu sūtītajām zīmēm, tad nāk slimība, kas liek apstāties un padomāt, ko mēs darām nepareizi. Ko šī slimība vēlas man atklāt, izgaismot, uz ko norāda.

I.D.: Bet mūsu reakcija ir cita: Ak, šausmas, par ko man tāda slimība…!?

D.: Ziniet, kāda ir pareizā reakcija uz jebkuru slimību, vienalga vai tās ir tikai iesnas, vai tas ir vēzis? Iekšēji jāparaugās uz debesīm un jāpasaka: „Paldies, ka jūs man parādāt, ka es daru nepareizi. Es sadzirdēju jūs!” Tajā brīdī, kad cilvēks pateicas, slimība apstājas un vari sāk meklēt cēloni. Pati uz sevi to esmu novērojusi, ka jebkura slimība tad vieglāk atrisinās. Visparastākās iesnas ir cilvēkā sakrājies aizvainojums, kuru viņš nav pratis līdzsvarot vai palaist laukā.

Es nemeklēju atbildes – kāpēc man nav naudas vai darba, jo, kamēr cilvēki nesaprot pašus pamatus, tikmēr nav vērts uzdot šādus jautājums.

I.D.: Kas tad ir tas pamats, kas jāsaprot?

D.: Vispirms ir jānoskaidro, kas cilvēks ir un kas viņam šajā dzīvē ir jāmācās. Es vispirms ķeros pie numeroloģijas, caur to es nolieku cilvēku viņa dzīves priekšā kā mājas priekšā. Lūk, tava māja un es izstāstīšu, kādi ir tās pamati, no kā tie veidoti, kādas ir sienas, jumts. Nereti cilvēki projām ejot saka, ka it kā jau es viņiem neko jaunu neesmu atklājusi, bet svarīgākais – ka esmu apstiprinājusi to, ko cilvēki paši ir jutuši, nojautuši, bet līdz galam nepieņēmuši. Mūsos pašos iekšā ir visa informācija, visas zināšanas. Tomēr cilvēkā strādā ego, kas sargā no traumām, strādā šis šausmīgais prāts, kuram jau bērnībā skolā ieliek dažādus atbilžu variantus, klišejas un visu kaut ko. Uz mums iedarbojas dažādi sabiedrības principi, uzskati – bet mēs varam dzīvot apzināti un normāli tikai tad, kad visu to pabīdām malā un vienkārši pieslēdzamies savai intuīcijai.

I.D.: Kāds ir jūsu pasaules uzskats, kā, jūsuprāt, ir būvēta pasaule?

D.: Manas dzīves filozofijas pamatā ir Agni Joga jeb Dzīvā ētika un šī Ūdensvīra laikmeta zināšanas. Ir jāzina, kuras grāmatas lasīt, ja nezina, tad tās ir jālasa caur sajūtām, tāpat, kā jebkura situācija ir jālaiž caur sajūtām. Ja cilvēks lasa kaut ko un jūt, ka viņā brīvi plūst enerģija, tad tā ir patiesa un vērtīga informācija. Savukārt, ja lasot vai arī kaut kādā dzīves situācijā rodas diskomforta sajūta, tad varbūt nevajag. Ja mūsos normāli plūst mīlestības enerģija jeb dievišķā enerģija, tad viss ir kārtībā, tiklīdz mēs to bloķējam, tā sākas problēmas.

I.D.: Vai ir kāda pamata patiesība, ko varat cilvēkiem pateikt?

D.: Cilvēks ir atnācis uz šīs Zemes mācīties mīlēt vispirms sevi, tad arī citus, bet tā augstākā pakāpe ir tad, kad iemācāmies mīlēt visu bez nosacījuma. Tā ir tā pati mīlestība, kas ir vecākiem pret bērniem, ar tādu pašu mīlestību jāprot mīlēt jebkuru „ķēmrausi”, kas ienāk cilvēka dzīvē un tur cūkojas, ir jāiemācās mīlēt dzīvniekus, zemi, puķes, zvaigznes debesīs. Tāpēc mums tiek sūtīti partneri un tikai partnerattiecībās mēs varam trenēt savu prasmi. Zinu pati pēc sevis, ka tad, kad esmu viena, brīnišķīgi zinu visus noteikums, bet tiklīdz parādās kāds cilvēks, tā sākas treniņš – ir jātrenējas mīlēt bez nosacījumiem.

I.D.: Patiesībā tas ir diezgan briesmīgi – domāt līdzi, ka visi cilvēki mūsu dzīvē ienāk kā kāds treniņš, pārbaudījums vai mācība….

D.: Vēl piebildīšu, ka jebkurš cilvēks, kas ienāk mūsu dzīvē, arī tas, kurš nepatīk ar savu rīcību, ir mūsu spogulis. Ja mums viņš nepatīk, kaut vai tāpēc, ka viņš uzkrītoši šūpo kāju, viņš atspoguļo mani, jo es arī tā, iespējams, gribētu darīt. Tas nav tā paņemams – viens pret vienu. Tradicionāla situācija – sievai nepatīk, ka vīrs visu laiku sēž gultā un skatās televizoru un nepalīdz viņai. Ko tāds vīrietis var atspoguļot čaklajai sievietei? Vienkārši – iekšēji viņa arī gribētu tā sēdēt un atpūsties, bet sev to neļauj – tā ir zināma vardarbība pret sevi. Otrkārt, viņa noliedz, ka to grib.

Mani savulaik tracināja mana meita, kas no rīta nekādi nevarēja savākties uz bērnudārzu, čammājās, bet es tai brīdī, kad man kaut kas nepatika vai tracināja, to aši pierakstīju. Tad es sāku domāt, ka ir tādas situācijas, kurās es rīkojos tāpat un ir „jāatkož” to pamata nozīme. Tajā brīdī ir jāpasaka sev: „Jā, es arī tā mēdzu darīt, manī tas arī ir iekšā. Es pieņemu to, ka tāda arī esmu. Tajā brīdī notiek brīnumi un ārējam spogulim vairs nav tas man jāparāda. Manā piemērā – mana meita tagad raiti sapošas uz bērnudārzu, jo tas vairs nav jāspoguļo man, es to esmu sevī pieņēmusi, un, ja reizēm kavējas, mani tas vairs netracina.

I.D.: Vispār dzīvē ir ļoti viegli pateikt, ka visi citi ir vainīgi pie kaut kā, bet te pēkšņi izrādās, ka jāpieņem, ka pats esi vainīgs. Bet labs cilvēks taču nav vainīgs ne pie kā! Vai tas ir pareizi?

D.: Tiklīdz cilvēks kaut ko vienu saprot par sevi un sāk savādāk darīt kaut vismazāko sīkumu, visa apkārtējā pasaule, notikumi, cilvēki arī uzreiz pakārtojas. Tas, ka sieva nav apmierināta ar vīru, viņa meklē sliktās lietas vīrā, patiesībā viņai ir jāmeklē tās sevī un jāatrod, kas ir tas, kas vīram liek tādam būt. Tajā brīdī, kad viņa to apzināsies un sāks kaut ko mainīt, ir divi varianti, vai nu tas vīrietis arī mainīsies, vai viņš aizies projām un atnāks cits, piemērotāks.

Mēs katrs esam kā no gabaliņiem salikta puzle, tiklīdz vienu gabaliņu pagriežam savādāk, arī pārējiem gabaliņiem puzlē ir jāmainās.

Autore: Iveta Daine

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Astroloģe Deina par harmonizējošo „aijā”, Visumu – cilvēku šķirotāju un planētām"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Ira
Ira

Tā taču Dina no dueta “Divi”!

wpDiscuz