Labiekārtotu atpūtas zonu skaits Rīgā palielinās ik gadu – tiek izveidoti jauni skvēri, rekonstruēti vecie parki un sakārtoti pilsētas teritorijās esošie meži. Tie veido galvaspilsētas zaļās plaušas, kas ne tikai attīra piesārņoto gaisu, bet sniedz iedzīvotājiem iespēju atpūsties dabā, nedodoties tālu prom no mājām. Arī šogad Rīgas dome turpina vairāku vērienīgu projektu īstenošanu pilsētas labiekārtošanas un apzaļumošanas jomā.
Grīziņkalna parks
Grīziņkalna parkā (parka agrākais nosaukums bija 1905. gada parks, un tas tika izveidots 1911. gadā) pilnā sparā norit aizvadītās vasaras beigās sāktie rekonstrukcijas darbi. 10,4 hektārus lielajā parka teritorijā tiek mainīts visu gājēju celiņu segums. Turklāt tajā tagad būs iestrādāts īpašs taktils marķējums, kas palīdzēs orientēties neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem.
Tiek atjaunota atbalsta siena un kāpnes, rekonstruēts baseins un estrāde. Parkā būs jauns bērnu rotaļu laukums ar daudz kvalitatīvākām atrakcijām nekā agrāk. Jāpiemin, ka slīdkalniņu ar spilgtās krāsās veidotajām caurulēm, ko bērni ir ļoti iecienījuši, var redzēt jau iztālēm. Pieaugušo nodarbei tiek ierīkota nūjošanas trase un uzstādīti brīvdabas trenažieri. Pēc iedzīvotāju lūguma tiks izveidots arī īpašs laukums pastaigām ar suņiem. Veco sabiedrisko tualešu vietā tiek celtas jaunas daudz mūsdienīgākas.
Vēl Grīziņkalna parkā paredzēts izbūvēt dekoratīvos akmensdārzus, atjaunot senlaicīgo dārznieka namiņu un ierīkot jaunu apgaismojumu. Un, protams, visā teritorijā tiks sastādītas puķes un košumkrūmi. Lai palielinātu apmeklētāju drošību, parkā darbosies videonovērošanas sistēma, kas būs savienota ar Rīgas pašvaldības policijas centrālo pulti, kā arī dežūrēs policijas patruļas. Tas viss paredzēts, lai radikāli uzlabotu situāciju galvaspilsētas rajonā, kurš kādreiz tika uzskatīts par izteikti kriminogēnu. Darbi tiks pabeigti 2015. gada jūnijā.
Grīziņkalna ielas
Grīziņkalna revitalizācijas projekta īstenošanas gaitā tiks savestas kārtībā arī daudzas tuvumā esošās ielas. Pļavas, Zaķu, Sparģeļu un Lienes ielā tiks nomainīts bruģa segums, saremontētas apmales, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, ierīkoti zālieni, atjaunota apgaismojuma sistēma un uzstādītas ceļa zīmes.
Terēzes, Alauksta, Laboratorijas, Vārnu, Lauku, Zvaigžņu, Asara un Krāsotāju ielā, kā arī Augšielā paredzēts veikt apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju. Tā ietvers kabeļu, trošu un lampu demontāžu un jaunu apgaismes ierīču uzstādīšanu. Turklāt tiks aplīdzināti koku vainagi un atjaunotas zaļās zonas.
Ziedoņdārzs
Kopš pagājušā gada augusta būvdarbi norisinās arī Ziedoņdārzā. Tas ir izcils regulāra ainavas stila parka paraugs (kur viss ir pakļauts precīzai ģeometrijai – pat izliektās formas ir kā ar cirkuli novilktas). Parks tika ierīkots 1939. gadā, taču pēdējo desmitgažu laikā ir pamatīgi noplucis – celiņu segums ir izdrupis, baseins aizlaists, dārznieka namiņš gandrīz sabrucis. Vakaros parkā pulcējas bezpajumtnieki. Vērienīgo rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot Ziedoņdārza pievilcīgumu un padarīt to par drošu un patīkamu atpūtas vietu.
Kas tiks darīts? Mainīts celiņu segums un saremontēts baseins, lai tas atkal funkcionētu, kā arī atjaunots esošais bērnu rotaļu laukums un ierīkots vēl viens – pilnīgi jauns. Pieaugušajiem tiks izveidots vingrošanas laukums. Paredzēts arī rekonstruēt dārznieka namiņu un uzbūvēt sabiedriskās tualetes. Pēc iedzīvotāju lūguma tiks ierīkots laukums pastaigām ar suņiem. Tiks uzstādīti jauni soliņi un saremontēti jau esošie, kā arī izveidotas norādes tūristiem. Apmeklētāju acis priecēs mazo arhitektūras formu objekti. Teritorija tiks apzaļumota un spoži apgaismota.
Drošības palielināšanas nolūkā tiks uzstādīta Rīgas pašvaldības policijas kontrolēta videonovērošanas sistēma. Darbus ir plānots pabeigt 2015. gada jūnijā.
Miera dārzs
Miera dārza platība ir pavisam neliela – tas aizņem 3,6 ha. Toties tam ir sena vēsture. Dārzs tika ierīkots 1908. gadā vietā, kur pirms tam atradās 18. gadsimtā izveidotie trūcīgo iedzīvotāju kapi. Šis dārzs ir izcils ainavu arhitektūras paraugs, kas sākotnēji bija paredzēts klusai atpūtai zaļumos. Laikam ejot, dārzs ir aizaudzis, pārvērties nesakoptā teritorijā un slēpj tumšus nostūrus, kur reti kāds uzdrošinās spert kāju. 2014. gada augustā dārzs tika iežogots ar sieta žogu, un tajā sākās būtiski rekonstrukcijas darbi.
Projekts paredz atjaunot celiņu segumu, kā arī padarīt tos droši lietojamus personām ar kustību un redzes traucējumiem. Dārzā tiek veikts kāpņu un soliņu remonts, atjaunoti atbalsta mūri, izveidotas rampas, pilnībā nomainīta apgaismojuma sistēma. Notiek bērnu rotaļlaukuma atjaunošana un sabiedrisko tualešu būvniecība.
Dārzu papildinās arī patīkams jaunums aktīvās atpūtas cienītājiem – daudzfunkcionāls sporta laukums. Turklāt tas tiks veidots tā, lai harmoniski iekļautos ainavā un nemazinātu šīs vietas kultūrvēsturisko vērtību. Ainavu dizaina speciālisti strādā, lai dārzs atkal kļūtu glīts un sakopts. Dārza atjaunoto veidolu papildinās norādes tūristiem un skulptūras. Darbus ir plānots pabeigt 2015. gada jūnijā.
Jaunais skvērs Juglā
Vēl nesen starp Audumu ielu, Baltezera ielu, Brīvības gatvi un Vidzemes aleju atradās pamesta un aizlaista teritorija. Pagājušajā gadā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija uzsāka tās pārveidi par labiekārtotu atpūtas zonu. Tika izzāģēti vecie, savu mūžu nodzīvojušie koki un ierīkots skvērs ar soliņiem, gājēju celiņiem un kvalitatīvu apgaismojumu.
Skvērā ir divas atpūtas zonas – viena paredzēta bērniem, bet otra – pieaugušajiem, kas atrodas tieši blakus pirmajai, lai lielie sportošanas laikā varētu vienlaikus pieskatīt mazos. Rotaļu objekti ir veidoti tā, lai visdažādāko vecumu bērni laukumā varētu atrast sev piemērotu nodarbi – sākot no smilškastes un atsperu šūpolēm vismazākajiem, līdz alpīnisma sienai, vingrošanas baļķim, līdztekām un citām sporta konstrukcijām, ko var izmantot pusaudži. Savukārt pieaugušajiem ir ierīkots daudzfunkcionāls sportošanas komplekss ar dažādas slodzes pakāpes trenažieriem.
Juglas promenāde
Pašreiz Juglas promenādi veido vecas, pamatīgi izdrupušas betona plāksnes, ar kurām kanālmala tika izklāta vēl padomju laikos. Kāpnes ir pussabrukušas, arī no piestātnes maz kas ir palicis pāri. Patiesībā promenādi nepieciešams nevis atjaunot, bet izbūvēt no jauna – ierīkot apgaismojumu, ieklāt gājēju celiņa segumu, izveidot rampas, lai ērti pārvietoties varētu invalīdi un māmiņas ar bērnu ratiņiem. Taču pirms tam ir jāveic nopietni krasta nostiprināšanas pasākumi, citādi tas vienkārši iebruks. Šajā teritorijā ir nelīdzens reljefs, tādēļ atsevišķās vietās nāksies pacelt zemes klātnes līmeni. Tā kā promenādes platums ir vien pusotrs metrs, veloceliņš šeit netiks ierīkots. Toties tajā promenādes galā, kas atrodas tuvāk dzelzceļam, Ziemeļu izpilddirekcija ir paredzējusi ierīkot atpūtas vietu ar krēsliem un piknika galdiem.
Pļavnieku bērzu birzs
Pļavnieku birzī (kas atrodas otrā ielas pusē pretī Pļavnieku parkam) visi galvenie labiekārtošanas darbi tika paveikti jau pagājušajā gadā. Birzī ir izbūvēti jauni gājēju celiņi, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, sastādīti koki un krūmi. 2015. gadā tiks izpildīts vēl viens svarīgs solījums, ko Austrumu izpilddirekcija devusi saviem iedzīvotājiem, proti, ierīkots sporta laukums ar brīvdabas trenažieriem. Tas tiks izdarīts līdz 1. septembrim.
Purvciemā jauns parks izgāztuves vietā
Milzīgā izgāztuve Deglava ielā (pretī Saharova ielai) sāka veidoties jau pēckara gados. Turp savus atkritumus izveda dažādas Rīgas rūpnīcas, un ar laiku izgāztuve pārvērtās milzīgā, ļoti toksiskā kalnā. Pagājušā gadsimta 80. gados to slēdza un nobloķēja piebrauktuves, uzbūvējot tām priekšā garāžas. Ar laiku izgāztuves zona aizauga ar biezu zāli, taču tas nemazināja tās kaitīgumu apkārtējai videi. Daudzu gaitu laikā pilsētas vadība nav sadūšojusies pievērsties šīs teritorijas sakārtošanai, jo sanācijas (detoksikācijas) pasākumi ir pārāk dārgi. Taču tagad Rīgas dome beidzot ir atradusi nepieciešamos līdzekļus. Projekts ir ļoti vērienīgs un paredz netālā nākotnē pārvērst bijušo izgāztuvi jaunā parkā ar slēpošanas trasēm, rotaļu un sporta laukumiem un zaļo zonu.
Taču vispirms ir nepieciešams veikt rekultivāciju izgāztuves teritorijā, kur atkritumu slāņa biezums lielākoties sasniedz 8–10 metrus, bet centrālajā daļā – paaugstinājuma zonā ar platību 6 ha – pat 14 metrus. Kopumā tie ir 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu! Rekultivācijas darbi tika sākti pagājušā gada augustā un turpinās arī patlaban. Lai samazinātu izgāztuves platību, atkritumi tiek sakoncentrēti vienuviet, veidojot lielu kaudzi. Bīstamos un lielgabarīta atkritumus izved, bet pārējie kļūst par materiālu improvizētam uzbērumam.
Nākotnē tas kalpos par pamatu 35,5 metrus augsta mākslīgā slēpošanas kalna izveidei, tādējādi kļūstot par augstāko punktu Rīgā. Kalnā tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, ieklātas antifiltrācijas un veģetācijas grunts kārtas un veikta apzaļumošana. Vasarā no kalna pavērsies skaists panorāmas skats, bet ziemā tas pārvērtīsies par ērti pieejamu vietu, kur nodarboties ar ziemas sporta veidiem. Pašlaik ir pabeigtas jau gandrīz divas trešdaļas kalna. Plānotais parks aizņems 24 ha lielu platību (divreiz vairāk nekā Grīziņkalna parks).
Visi izgāztuves rekultivācijas darbi tiks pabeigti šoruden. Nākamgad sāksies atjaunotās teritorijas labiekārtošanas darbi. Rīgas dome sola, ka jau 2016. gadā šeit atradīsies parks ar bērnu rotaļlaukumiem un sportošanas zonu. Savukārt pats kalns tiks atvērts apmeklētājiem dažus gadus vēlāk, jo tehnoloģija prasa nogaidīt grunts pilnīgu nosēšanos. Tas nozīmē, ka pēc diviem gadiem 115 000 Purvciema un Pļavnieku iedzīvotāju būs pašiem savs Mežaparks.
Avots: riga.lv
Lasītāju viedokļi