“Ja runājam atklāti, ir jāatzīst, ka pirms izpētes veikšanas šim rakstam mēs domājām, ka jūgendstila galvaspilsēta būtu tāda pilsēta kā Brisele, Barselona vai Parīze. Austrumeiropas pilsēta Rīga mums pat neienāca prātā,” raksta “The Vintage News”.
Rīgas centrā apmēram viena trešdaļa ir jūgendstila ēku, tādējādi padarot Rīgu par šī arhitektūras stila galvaspilsētu visā pasaulē.
Vietne “Vintage News” savā publikācijā par Rīgu kā jūgendstila galvaspilsētu skaidro arī Latvijas vēsturisko situāciju. Tiek uzsvērts, ka Rīga ir tik apjomīga un krāšņa jūgendstila ēku kolekcija, jo 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad šīs stils bija vispopulārākais, Rīga piedzīvoja pamatīgu finansiālu un demogrāfisku uzplaukumu. Laika periodā no 1857. līdz 1914. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga no 282 000 līdz 558 000, padarot to par ceturto lielāko pilsētu Krievijas impērijā, kā arī par svarīgu ostas pilsētu.
Rakstā arī pausts, ka 19. gadsimta vidū Rīga sāka izplesties tālāk par savu viduslaiku stila centru, kuru apjoza mūri. Sākot ar 1856. gadu tie tika nojaukti un to vietā Rīgas vecpilsētu ieskāva bulvāri un dārzi. Pilsētas buržuāzija savu bagātību ieguldījuši lielu dzīvokļu ēku būvei vietās, kur agrāk bija mūri. Vietējie arhitekti, pārsvarā Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi, strauji pieņēmuši jauno Eiropas kustību, it īpaši jūgendstilu. Šajā laika posmā tikušas uzceltas aptuveni 800 jūgendstila ēkas. Lielākā daļa atrodas Rīgas centrā, vēl dažas – Vecrīgā.
Jūgendstils attīstījās eklektisma un dažādu neo stilu ietekmē, kā arī kā to pretstats. Tāpat kā cituviet arī Rīgā jūgendstils cēlies no vēlmes radīt individuālu stilu, kas nebūtu aizņēmies no citiem vēsturiskiem stiliem; vēlme paust vietējās īpašības un tradīcijas, tādējādi virzoties pretī racionālai arhitektūrai, kas ar lielo materiālu apjomiem un dekorācijām tomēr netraucē ēkas struktūrai. No stila viedokļa, jūgendstilu Rīgā bieži iedalot četrās kategorijās: eklektiskais vai dekoratīvais, perpendikulārais vai vertikālais, nacionālromantiskais un visbeidzot – neoklasiskais, raksta “Vintage News”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: tvnet
Lasītāju viedokļi