Gudru cilvēku laime ir pats retākais, ko jebkad esmu sastapis, teicis Ernests Hemingvejs. Kāpēc laime ir tik rets viesis gudru cilvēku dzīvē? Ir ģimene, labs darbs, arī mīlestības gana, taču kaut kas nemitīgi liek justies nelaimīgiem.
Tam ir savi iemesli.
1. Gudri cilvēki nemitīgi visu analizē
Cilvēki ar augstu IQ ir tendēti analizēt it visu, kas notiek gan savā dzīvē, gan visapkārt. Un paši no tā pagurst, īpaši tad, ja šīs pārdomas viņus noved pie ne īpaši mierinošiem secinājumiem.
Jūs taču būsit dzirdējuši kādu sakām, ka labāk ir nezināt? Un tā ir taisnība: jo mazāk saproti, jo bezrūpīgāks jūties. Fakts, ka tu skaidri redzi cilvēku īsto “es” un saskati viņu rīcības motīvus, laimes sajūtu nevairo. Un tad ļoti iespējams, ka ar aizdomām un neticību raudzīsies uz it visu. Nemaz nerunājot par filosofiskām tēmām, kas skar esību un tās jēgu, par globālām katastrofām un dzīves dilemmām, kuras nav iespējams atrisināt.
2. Gudriem cilvēkiem ir ļoti augstas prasības
Gudri cilvēki zina, ko vēlas un negrib samierināties ar mazumiņu. Tas nozīmē, ka viņiem ir daudz grūtāk justies apmierinātiem no maziem sasniegumiem, attiecībām ar partneri, draugiem un kolēģiem, no it visa dzīvē.
Vēl vairāk, ļoti bieži cilvēkiem ar izcilu prātu ir diezgan ideālistisks pasaules redzējums. Un tāpēc, saskaroties ar dzīves realitāti, kurā izdzīvo stiprie un izdarīgie, viņi jūtas vīlušies.
3. Gudri cilvēki ir pārāk prasīgi pret sevi
Vēl viens iemesls, kāpēc gudriem cilvēkiem ir grūtāk būt laimīgiem – viņi ir parāk stingri un prasīgi pret sevi. Un te nav runa par viņu panākumiem un neveiksmēm. Viņi ļoti dziļi analizē savu uzvedību, tā atrodot vēl vairāk iemeslu tam, lai sev kaut ko pārmestu.
Dažkārt, kad jau guli gultā un sāc iemigt, pēkšņi atceries kādu senu situāciju, kad rīkojies ne gluži tā, kā gribēji vai, kā tev vajadzēja rīkoties, un viss – miegs vairs nenāk, dažkārt nevarot aizmigt līdz pat rītam.
Gudri cilvēki ļoti bieži paši sev sarīko tādus “flešbekus”. Tas viss raisa vainas sajūtu, neapmierinātību ar sevi un citas negatīvas emocijas, kurām ar laimi nav nekā kopīga.
4. Gudriem cilvēkiem ar realitāti nepietiek
Cilvēki ar augstu IQ nekad nepārstāj meklēt kaut ko vairāk – jaunus apvāršņus, jēgu, mērķus. Tie, kuri domā vēl dziļāk, neapstājas pie sasniegtā. Viņu nemierīgais prāts neļauj atslābināties un baudīt dzīves priekus.
Triviālā realitāte viņiem ir pārāk garlaicīga. Viņi alkst pēc kaut kā liela, fantastiska, ideāla, neikdienišķa. Un, protams, reālajā pasaulē to neatrod. Vai jums ir gadījies justies tā, it kā būtu no kādas citas pasaules vai cita gadsimta? Gudri cilvēki tā mēdz justies bieži. Un kā gan vari būt laimīgs, ja šajā pasaulē jūties kā svešinieks?
5. Gudriem cilvēkiem trūkst īsta kontakta un sapratnes ar citiem cilvēkiem
Visi mēs alkstam būt saprasti. Ir tik patīkami būt kopā ar domubiedriem, runāt par kopīgām lietām, un būt saprastiem, jo pasauli uztveram līdzīgi. Diemžēl gudriem cilvēkiem tādi domubiedri mēdz būt ļoti reti. Tāpēc daudzi jūtas vientuļi, nesaprasti un nenovērtēti. It kā neviens šajā pasaulē nespētu saskatīt viņu prāta dziļumu.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar augstu IQ socializācija traucē būt laimīgiem. Turpretī cilvēkiem, kuru intelekta līmenis ir vidējs, socializācija nāk tikai par labu.
Tas gan nenozīmē, ka gudriem cilvēkiem nav vajadzīga sabiedrība un komunikācija. Viņi vienkārši vēlas runāt par tēmām, kas tuvas tieši viņiem, nevis par atlaidēm veikalos, par laika apstākļiem un brīvdienu plāniem.
Nav nekādas vajadzības atgādināt, ka mūsdienās ir grūti atrast cilvēku patiešām saturīgai komunikācijai – tas viss, pateicoties mūsu patērētāju sabiedrības dzīvesveidam. Skumji, taču tāda ir realitāte.
6. Daudzi cilvēki ar augstu IQ cieš no psihes problēmām
Ir sarakstīti un publicēti ļoti daudz zinātnisku darbu psihiatrijā, kas parāda cilvēka psihisko problēmu (piemēram, sociofobijas vai bipolāro traucējumu) saistību ar augstu IQ. Vai var apgalvot, ka tā ir gudrības blakne? Kas to lai zina. Cilvēka prāta spējas līdz galam neviens nav izdibinājis.
Daudzi no gudriem cilvekiem ir tendēti uz tā saucamo eksistenciālo depresiju, kas bieži vien ir parāk intensīvas domāšanas sekas. Ja parāk bieži visu apdomā un analizē, tad kādā brīdī sāc aizdomāties par dzīvi, nāvi un eksistences jēgu. Tu sāc pārskatīt visu savu dzīvi, un skumjas bez jebkāda redzama iemesla ir garantētas.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: If You’re So Smart, Why Aren’t You Happy?
Lasītāju viedokļi