Klientu kaprīzēm restorānu darbinieki parasti mēdz izdabāt. Taisnību sakot, visbiežāk restorānu apmeklētāju rēķinā „morālā kompensācija” par viesmīļu un bārmeņu nervu sistēmas bojāšanu jau mēdz būt iekļauta.
Tomēr ir vairāki apmeklētāju tipi, kurus restorānu personāls labprātāk redz ejam, nekā nākam.
1. Paranoiķi
Diezgan izplatīts cilvēku tips, kuriem mūždien šķiet, ka visi viņiem cenšas nodarīt pāri: pieskaitīt rēķinam kaut ko lieku, salātos neielikt kādu garneli, nepieliet kolai rumu, pasniegt ne pirmā svaiguma zivi, iespļaut zupā — paranoiķu fantāzijai nav robežu. Patiesībā tādu restorānu, kur visi sapņo vienīgi par to, kā apšmaukt vai noindēt klientu, ir jāmeklē ar uguni. Neviens restorāns, kuram rūp reputācija, neko tamlīdzīgu nedarīs.
2. Visu zinošie gudrīši
Tāds restorāna klients, tik tikko pagaršojis atnesto ēdienu, lasa morāli viesmīlim, ka pasta ir vārīta nepareizi, steiks neēdams, bet desertu „pareizi prot pagatavot tikai mana vecmāmiņa”. Visu zinošais gudrītis laužas paskaidrot pavāriem, kā ir jāgatavo ēdiens, menedžerim — kā tas jāpasniedz, bet restorāna īpašniekam — kādam ir jābūt restorānam. Vai tamlīdzīgā veidā visos iespējamos locījumos uzsver savu erudīciju restorānu biznesā, turklāt demonstrēdams savu pārākumu visos dzīves jautājumos. Varat nešaubīties — visi, kuriem nākas uzklausīt klienta – gudrīša pamācības, klusībā sūta tādu klientu uz… nu, jūs jau paši zināt, uz kurieni.
3. Klienti ar klēpjdatoru
Interneta pieslēguma nekautrīga izmantošana, lai urbtos savā klēpjdatorā, turklāt neaizmirstot ik pēc desmit minūtēm pieprasīt viesmīlim karstu ūdeni tējai, nekādas siltās jūtas apkalpojošā personālā neraisa. Pasūtiet kaut vai desertu vai smūtiju, ja reiz esat nolēmis uz galdiņa restorānā iekārtot savu biroju. Ir restorāni, kuros apzināti netiek piedāvāti bezmaksas WiFi pakalpojumi — tur vienkārši nevēlas, lai trīs stundas būtu aizņemts galdiņš, kurš restorāna kasi papildinās labi ja ar vienu eiro.
4. Skopuļi
Klienti, kuri aizbēg nesamaksājuši, nav pārāk izplatīts restorānu klientu tips. Tādi apmeklētāji restorānu personālu nekaitina, bet raisa vēlēšanos izsaukt policiju. To pašu nevarētu teikt par meiteņu kompāniju, kura pasūta tēju, vienu kūciņu un septiņas karotītes, lai tiktu visām pa kumosiņam, raženiem vīriem, kuri pasūta bērnu porciju ar bezmaksas dzērienu, viltniekiem, kuri piestūķē kuņģi pelmeņu ēstuvē aiz stūra un ir jau mērenās burās no blakus kāpņu telpā izdzertās šņabja pudeles, bet steiku restorānā pasūta pa alus kausam un grauzdiņus, kā arī citiem līdzīgiem personāžiem, kuri sociālos tīklos lielās ar to, ka „prot restorānā patusēt, neiztērējot vairāk par desmit eiro”. Nekādu dzeramnaudu, bez šaubām, tādi klienti neatstāj, tomēr izdzenā viesmīļus vairāk par pārējiem restorāna apmeklētājiem – kurš maksā, tas pasūta mūziku, tā teikt…
5. Bezatbildīgi vecāki
Vienkāršākais veids, kā izpelnīties restorāna personāla „mīlestību”, ir pateikt savai hiperaktīvajai atvasei: „Aizej paspēlējies tur stūrītī.” Klientam, protams, vienmēr ir taisnība. Tomēr ne visos restorānos ir bērnu istaba un viesmīļi nav bērnaukles. Diez vai daudz būs tādu zāles pārziņu, kuri uzdrošināsies aizrādīt bērnam, kurš apmētā citus restorāna klientus ar izspļautām kožļenēm vai laista uz paklāja limonādi. Vēl vairāk – lūgs savaldīt savu bērnu restorānu demolējošā mazuļa vecākiem. Tā vietā viesmīlis atvainosies bērnam, kurš viņam pielicis priekšā kāju, un klusējot salasīs no paplātes nokritušo glāžu lauskas.
6. Klienti, kuriem nav līdzi skaidras naudas
Daži restorānu apmeklētāji ir principiāli – viņi izvēlas vienīgi bezskaidras naudas norēķinus, un reizēm tas ir iemesls skaļam skandālam. Mēdz būt situācijas, kad restorānā nepieņem pasniegto kredītkarti, jo tobrīd nav iespējams norēķināties ar bankas maksājumu karti, piemēram, izgājusi no ierindas sakaru sistēma. Principā, protams, klients par tādu „nekaunību” var pieprasīt restorāna personālu sodīt, izlamāt zāles pārzini vai neatstāt dzeramnaudu viesmīlim. Taču diezin vai tas kaut ko mainīs.
7. Nekauņas
Tādas vēršanās pie viesmīļiem, bārmeņiem, zāles pārziņa vai, vēl trakāk, – restorāna īpašnieka, kā uzruna „ei, tu”, “fiksi atnes man”, „kusties veicīgāk” tracina visus, neraugoties uz to, vai tas ir ekskluzīvs restorāns vai alus bārs. Apkalpojošā personāla izturības pakāpe, protams, mēdz būt dažāda. Kādam pietiek tikai ar nepamatotu aizrādījumu par to, ka viņš darbā guļ, kaut gan viesmīlim ir nosvīdusi piere, apkalpojot klientus pārpildītajā restorāna zālē, lai viņš sāktu ienīst visus klientus līdz mūža galam. Turpretī cita jūtas ir aizskartas vienīgi tad, ja viņa virzienā tiek mesta tukša glāze.
8. Instagram un Facebook atkarīgie
Klienti, kuri nespēj sākt baudīt savu maltīti, pirms to nav nofotografējuši un ievietojuši Instagram vai Facebook profilā, ir koks ar diviem galiem – nenoliedzams ieguvums restorāna mārketingam un apkalpošanas procesa sarežģīšana. Tā vietā, lai mielotos ar pasniegto ēdienu, šādi klienti bildē restorāna interjeru un vitrīnas, turklāt pukojas, ka ilgi neviens viņus neapkalpo. Tā vietā, lai pasūtītu desertu, Instagram un Facebook atkarīgie pusstundu fotografē savu šķīvi, bet pēc tam sūdzas viesmīlim, ka atnestā zupa ir atdzisusi. Un, ja runājam godīgi, reti kuram izdodas laba fotogrāfija. Pie fotogrāfijas būs komentārs: „Kā tādu sū… vispār var ēst?..”, kas savukārt kaitē restorāna reputācijai.
9. Pseidovegāni
Dažiem klientiem šķiet, ka tad, ja izvirzīs restorānam oriģinālas prasības, viņi kļūs par pasaules nabu. Tādiem bērnībā noteikti ir pietrūcis vecāku rūpju un uzmanības apliecinājumu. Īstens veģetārietis vai vegāns vienmēr zina, uz kurieni dodas ieturēt maltīti – viņš nekad neieradīsies steiku restorānā un nepieprasīs veģetāru ēdienu. Savukārt pseidovegāns sarīkos, piemēram, „Steiku haosa” viesmīlim eksāmenu par tēmu „Ko ēd veģetārieši” (kaut gan, kā izrādīsies sarunas laikā, arī pats ne pārāk labi orientējas šajā jautājumā), bet pavāram – skandālu: kāpēc ēdienkartē ir tik daudz steiku, bet tik maz dārzeņu ēdienu. Rezultātā klients, purpinādams zem deguna, pasūtīs „to, ko var dabūt”, sarīkojot savai „diētai” atslodzes dienu.
10. Kaimiņi
Šis cilvēku tips ne vienmēr mēdz būt restorāna klienti, bet ir vērts viņus pieminēt. Ļaudīm, kuru dzīvokļi atrodas restorānam kaimiņos, nepatīk pilnīgi nekas. Ne ventilācija, kura pūš viņu mājoklī skābu kāpostu smārdu, ne fasādes izkārtne, ne produktu pievešana agrā rīta stundā, ne apdzērušos restorāna apmeklētāju bļaustīšanās vēlu vakarā. Ja restorāns atrodas dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, tā personāls labi apzinās neērtības, kādas nākas pieciest nama iemītniekiem un dažādi mēģina mīkstināt to — pacienāt ar bezmaksas kafiju, izremontēt pagalmu vai noasfaltēt ietvi, pagalmā iestādīt kādu puķi vai krūmu. Visbiežāk tiek panākta mierīga līdzāspastāvēšana. Taču tas tomēr neizslēdz gadījumus, kad nama iedzīvotāji paslepus uzraksta žēlabu vēstuli pilsētas varasiestādēm vai iemet ventilācijas šahtā kādu beigtu kaķi.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Restaurant Business Magazine
Lasītāju viedokļi